:format(webp)/nginx/o/2025/02/14/16653753t1hfa20.jpg)
Nu lūk, ilgi nebija jāgaida – ASV jaunais vecais prezidents Tramps sācis “sarunas par mieru” Ukrainā. ASV izsenis uzsver, ka nekad nevienojas ar teroristiem, bet tagad tās prezidents ar vienu tādu tomēr ir gatavs vienoties un būtībā vienpersoniski izlemt Ukrainas likteni. Un izdzimtenis putins pat uzaicināts uz vizīti Vašingtonā. Skaisti.
Ierodoties jebkurā saprātīgā, civilizētā valstī, krievijas diktators tiktu saslēgts rokudzelžos un nogādāts apcietinājumā, taču Vašingtonā viņš droši vien tiks uzņemts kā labs draugs, ar kuru piesēst Ovālajā kabinetā un pārrunāt Ukrainas iespējas padoties.
Ja putinu interesētu miers, viņš jau sen pats būtu sācis sarunas ar Zelenski. Tomēr šādas sarunas no viņa puses nebūtu produktīvas, jo panākt mieru ir pārāk vienkārši – atliek aizvākt no Ukrainas savu armiju un atjaunot robežas, kādas tās bija līdz 2014. gadam. Kas krievijai nozīmētu apkaunojošu zaudējumu. Tas taču nekam neder.
Bet sarunas ar Trampu ir pavisam cita lieta, jo no viņa var izspiest citus, krievijai daudzkārt labākus nosacījumus. Un līdz šim izskanējušie potenciālā “miera” nosacījumi izskatās visnotaļ dramatiski – Ukrainai jāatsakās no daļas savas teritorijas, jāaizmirst par iespēju jebkad iestāties NATO, savukārt NATO karaspēku droši vien pieprasīs atvilkt prom no Baltijas valstīm un vēl nez kurienes.
/nginx/o/2021/12/01/14234168t1hddff.jpg)