Tomēr satraucošāks daudzpolarizācijas aspekts ir tas, ka šīs notiekošās varas pārbīdes pavada aizvien lielāka polarizācija gan valstu iekšienē, gan starp tām. Valdību nesavienojamās vīzijas par jauno globālo kārtību apgrūtina kompromisu panākšanu un kopīgu izaicinājumu risināšanu.
Dažādi skatījumi noveduši pie arvien lielākas plaisas starp demokrātijām un autoritārām valstīm, īpaši tādās politikas jomās kā cilvēktiesības, globālā infrastruktūra un attīstības sadarbība. Polarizācija ir redzama arī jaunu ietekmīgu spēlētāju centienos īstenot savas vīzijas savos reģionos. Piemēram, Kremlis skaidri tiecas izveidot Krievijas vadītu kārtību Eirāzijā, savukārt Ķīna, balstoties uz savu “Viena josla, viens ceļš” iniciatīvu, cenšas nostiprināt hegemoniju Austrumāzijā.