Šodienas redaktors:
Agnija Reiniece
Iesūti ziņu!

Insulīna rezistence 10 padomi, kā novērst glikozes līmeņa svārstības un veicināt svara zudumu

Raksta foto
Foto: Dulin/Shutterstock

Vai jūti pastāvīgu nogurumu, pēkšņas izsalkuma lēkmes vai nekontrolējamu tieksmi pēc saldumiem? Šie simptomi var būt vairāk nekā tikai vienkāršs ikdienas nogurums – tie var liecināt par insulīna rezistenci, kas ietekmē miljoniem cilvēku visā pasaulē. Šis mānīgi klusais vielmaiņas traucējums ar laiku var novest pie 2. tipa cukura diabēta, sirds un asinsvadu slimībām, kā arī veicināt svara pieaugumu.

Aplūkosim, kas izraisa insulīna rezistenci, kādas ir tās agrīnās pazīmes un – pats svarīgākais – kā ar vienkāršām, bet efektīvām metodēm uzlabot insulīna jutību un atgūt enerģiju un labsajūtu.

Kas ir insulīna rezistence

Insulīna rezistence ir stāvoklis, kad organisma šūnas kļūst mazāk jutīgas pret insulīnu – hormonu, kas regulē cukura (glikozes) līmeni asinīs. Šī nejutība liek aizkuņģa dziedzerim ražot vairāk insulīna, lai uzturētu normālu cukura līmeni. Tomēr ar laiku šī kompensācijas mehānisma efektivitāte samazinās, kā rezultātā paaugstinās cukura līmenis asinīs un palielinās 2. tipa cukura diabēta attīstības risks.

Insulīna rezistences cēloņi

Insulīna rezistences attīstību ietekmē vairāki faktori:

  • Ģenētiskā predispozīcija: Ja ģimenē ir bijuši 2. tipa cukura diabēta gadījumi, palielinās arī jūsu risks.
  • Liekais svars un aptaukošanās: Īpaši bīstams ir tauku uzkrāšanās vēdera rajonā, kas veicina insulīna rezistenci.
  • Mazkustīgs dzīvesveids: Fizisko aktivitāšu trūkums samazina muskuļu spēju efektīvi izmantot glikozi, palielinot insulīna rezistenci.
  • Nepareizs uzturs: Pārmērīga rafinētu ogļhidrātu un piesātināto tauku lietošana negatīvi ietekmē insulīna jutību.
  • Hronisks stress un miega trūkums: Šie faktori var traucēt hormonālo līdzsvaru un veicināt insulīna rezistenci.

Simptomi un pazīmes

Insulīna rezistence bieži attīstās bez acīmredzamiem simptomiem, taču ir dažas pazīmes, kas var liecināt par tās klātbūtni:

  • Palielināts vidukļa apkārtmērs: Vīriešiem virs 102 cm, sievietēm virs 88 cm.
  • Ādas izmaiņas: Tumši plankumi uz kakla, padusēs vai cirkšņos.
  • Paaugstināts asinsspiediens: Asinsspiediens virs 130/80 mmHg.
  • Paaugstināts triglicerīdu līmenis un zems "labā" holesterīna (HDL) līmenis.
  • Nogurums pēc ēšanas: Īpaši pēc ogļhidrātiem bagātas maltītes.
  • Palielināta apetīte un tieksme pēc saldumiem.

Ja novērojat šīs pazīmes, ieteicams konsultēties ar ārstu un veikt nepieciešamās analīzes.

Diagnostika

Lai diagnosticētu insulīna rezistenci, ārsts var ieteikt veikt šādus izmeklējumus:

  • Asins analīzes: Glikozes līmeņa noteikšana tukšā dūšā un pēc ēšanas, insulīna līmeņa mērīšana.
  • Glikozes tolerances tests: Nosaka, kā organisms reaģē uz glikozes slodzi.
  • HbA1c tests: Parāda vidējo glikozes līmeni asinīs pēdējo trīs mēnešu laikā.

Savlaicīga diagnostika ir būtiska, lai novērstu 2. tipa cukura diabēta un citu komplikāciju attīstību.

Profilakse un ārstēšana

Labā ziņa ir tā, ka insulīna rezistenci var novērst un pat mainīt, veicot izmaiņas dzīvesveidā. Džesika Inčaupsija (Jessie Inchauspé), bioķīmiķe un populāra veselības eksperte, kas pēta glikozes līmeņa svārstību ietekmi uz organismu, savā grāmatā "Glikozes revolūcija" sniedz vienkāršus, zinātniski pamatotus padomus par to, kā stabilizēt cukura līmeni asinīs, uzlabot enerģijas līmeni, uzlabot miegu, kontrolēt svaru, mazināt iekaisumus un novērst citas ar glikozi saistītas veselības problēmas.

Lūk, desmit galvenie principi, ko izceļ zinātniece:

1. Ēd pārtiku pareizā secībā. Ievēro secību: vispirms dārzeņi, tad olbaltumvielas un tauki, un tikai pēc tam ogļhidrāti. Tas palīdz samazināt glikozes līmeņa strauju paaugstināšanos.

2. Pievieno maltītēm šķiedrvielas. Bagātini uzturu ar šķiedrvielām (piemēram, dārzeņiem vai pākšaugiem), lai samazinātu glikozes uzsūkšanos un novērstu cukura līmeņa strauju kāpumu.

3. Ēd desertu pēc maltītes, nevis tukšā dūšā. Lai mazinātu glikozes svārstības, saldumus labāk baudīt pēc tam, kad paēsta maltīte, kas bagāta ar olbaltumvielām un šķiedrvielām.

4. Izvairies no saldajiem dzērieniem. Dzerot cukurotus dzērienus, tostarp arī dabīgas augļu sulas, glikozes līmenis strauji paaugstinās. Ūdens, tēja vai kafija bez cukura ir labākas alternatīvas.

5. Pievieno maltītēm veselīgos taukus. Olīveļļa, avokado un rieksti palīdz mazināt glikozes līmeņa kāpumus un nodrošina ilgstošu sāta sajūtu.

6. Pēc ēšanas veic fiziskās aktivitātes. Pastaiga vai vieglas fiziskās aktivitātes pēc maltītes palīdz muskuļiem izmantot glikozi un stabilizēt cukura līmeni asinīs.

7. Samazini uzņemto miltu daudzumu. Smalka maluma milti un pārstrādāti produkti strauji paaugstina cukura līmeni. Izvēlies pilngraudu produktus, ko organisms pārstrādā lēnāk.

8. Izvairies no augļu ēšanas tukšā dūšā. Augļus ēd kopā ar olbaltumvielām vai taukiem (piemēram, ar riekstiem vai jogurtu), lai mazinātu to ietekmi uz glikozes līmeni.

9. Ēd lēnām un izbaudi maltīti. Pārāk ātra ēšana var veicināt cukura līmeņa paaugstināšanos. Apzināta ēšana un lēnāks temps dod ķermenim iespēju labāk kontrolēt glikozes līmeni.

10. Samazini straujus glikozes kāpumus, neatsakoties no iecienītajiem ēdieniem. Izstrādā gudru stratēģiju, lai saglabātu līdzsvaru, neupurējot baudu, ko sniedz ēdiens.

Insulīna rezistence ir nopietns, bet novēršams veselības stāvoklis. Agrīna diagnostika un dzīvesveida izmaiņas var palīdzēt izvairīties no diabēta un citām ar vielmaiņu saistītām slimībām. Veicinot veselīgu uzturu, fiziskās aktivitātes un stresa pārvaldību, iespējams uzlabot ne tikai insulīna jutību, bet arī vispārējo pašsajūtu un dzīves kvalitāti.

Ja tev ir aizdomas par insulīna rezistenci, nekavējieties konsultējieties ar ārstu un veic nepieciešamos izmeklējumus!

Raksts tapis sadarbībā ar "Apotheka".

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu