Garisons: Eiropai ir pēdējais laiks pamosties, pretējā gadījumā nākamie būs "kapu zvani" (18)

Komentējot ASV prezidenta Donalda Trampa telefonsarunu ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, Garisons nenoliedz, ka ārēji viss ļoti sāk atgādināt 1938.gadu un bēdīgi slaveno Minhenes vienošanos, kad sāka dalīt Eiropu, un tas beidzās ar Otro pasaules karu.

Viennozīmīgi veids, kādā informācija tika pasniegta par Ukrainu, Garisonam radot bažas par vienošanos starp ASV un Krieviju aiz Ukrainas muguras. Vienlaikus, pirms krist panikā, Garisons norāda, ka nav zināmas visas detaļas, un notikumu attīstība iespējama dažāda.

Eksperts vērš uzmanību, ka jaunā ASV prezidenta administrācija kā savu galveno mērķi ir izvirzījusi karadarbības pārtraukšanu Ukrainā. Tieši šis fakts varētu būt visbīstamākais, jo līdzīgi kā 1938.gadā Minhenē tiek pieņemts, ka, apmierinot vienu diktatora ambīciju, viņš apstāsies. Bet ilgtermiņā konsekvences ir pilnīgi pretējas - tas tikai vairo apetīti un visdrīzāk novedīs pie lielā kara Eiropā.

Tāpat, pēc Garisona paustā, bažas rada arī tas, ka prezidents Tramps ir paziņojis par gatavību tikties ar Krievijas diktatoru gan Maskavā, gan Vašingtonā, kas varētu liecināt par ne tikai izolācijas, kurā bija nonākusi Krievija un tās diktators, pārtraukšanu, bet arī sankciju režīma atcelšanu. Tas atvieglos apstākļus, lai Krievija varētu sagatavoties jaunam, daudz lielākam karam. Vienlaikus nevar neuztraukt arī tas, ka ASV īsti nav konsultējušās ar ukraiņiem.

"Taču kopumā, raugoties uz Trampa administrācijas nostāju, domāju, ka tās mērķis ir vienoties ar Krieviju par kara izbeigšanu, cerot, ka pēc tam varēs iegūt Krievijas atbalstu cīņā pret Ķīnu. Citādi ir grūti izskaidrojams pozitīvisms, kas pašlaik tiek pausts attiecībā uz kara noziedznieku," uzsver eksperts.

Garisona ieskatā patlaban iezīmētās izejas pozīcijas sarunām "ir sapnis Krievijai". Pasakot, ka Ukraina netiks uzņemta NATO un ka nav iespējama atgriešanās uz līdz 2014.gada robežām, būtiski tiekot atvieglots Krievijas uzdevums.

Bijušais AM valsts sekretārs pieļauj, ka Krievija sarunās būs "atvēzējusies" un prasīs ne tikai saņemt garantijas Ukrainas palikšanai ārpus NATO un saglabāt iekarotās teritorijas, bet arī likvidēt to, ko Krievija uzskata par kara cēloņiem.

Tramps jau paspējis pateikt, ka izprot Putinu, un ka NATO paplašināšanās ir izraisījusi karu, tādēļ 2021.gada decembrī Krievijas izteiktais ultimāts par NATO spēku atvilkšanu līdz 1997.gada robežām visdrīzāk būs atpakaļ uz sarunu galda, uzskata Garisons.

"Vienlaicīgi, varbūt viss nav tik bezcerīgi. Domāju, ka ir daudzi apstākļi, kas var izvairīties no siltākiem scenārijiem. Pirmkārt, mēs īsti nezinām, ciktāl jaunā ASV administrācija ir gatava piekāpties Krievijai, un vai vienā brīdī Krievijas pārspīlētās prasības neizsauks pretēju ASV reakciju," uzsvēris Garisons.

Lai kā Tramps gribētu noslēgt mieru, neveiksmīga piekāpšanās Krievijai būs pielīdzināma ASV spēku izvešanai no Afganistānas un nekādi neliecinās par ASV varenumu, viņš domā. Lai arī izskanējušais pieteikums par miera sarunām ir bijis pietiekami dīvains, nevajadzētu arī pilnībā izslēgt, ka ASV var izvirzīt ultimātus Krievijai, un ka Tramps rīkojas neparedzami, norāda eksperts.

Eksperts gan vērsis uzmanību, ka Ukraina un tās tauta būtu pilnīgi bez teikšanas un neeksistējoša lielvalstu mēģinājumos vienoties. Pēdējais vārds būs jāsaka Ukrainas tautai, vai tā ir gatava piekrist nosacījumiem, kas varētu negarantēt ilgtermiņa mieru, ja Krievija nebūs sakauta un tās impēriskās ambīcijas nebūs iznīcinātas.

Eksperts uzskata, ka patlaban ir nepieciešamība pēc aktīvākas Eiropas pozīcijas. "Eiropai ir pēdējais laiks pamosties un saprast, ka tas ir par karu nekur citur kā Eiropā. Tādēļ ir steidzami jāpievēršas savu aizsardzības spēju stiprināšanai un jādomā par iespējām ne tikai iesaistīties ASV-Krievijas sarunās, bet arī par iespēju aizvietot ASV bruņojuma piegādēs," uzsvēris Garisons.

Bijušais AM valsts sekretārs atgādina, ka jaunais ASV aizsardzības sekretārs Pīts Hegsets šonedēļ Briselē ļoti skaidri pateicis, ka ASV galvenais mērķis ir cīņa ar Ķīnas radītiem draudiem, bet drošība Eiropā jāgarantē pašiem eiropiešiem. Tādēļ Eiropas "Bonifācija brīvdienas" aizsardzībā ir beigušās, un, ja šī situācija netiks uztverta kā pēdējais trauksmes zvans, tad nākamie būs "kapu zvani", prognozē Garisons.

Savukārt Latvijai esot jāsāk tūlītēja austrumu robežas nostiprināšana un minēšana, kā arī NBS skaitliskā sastāva maksimāla palielināšana līdz 31 000 karavīru. Šai kontekstā nav jāgaida ASV mudinājums tērēt 5% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai, bet gan jādomā par nepieciešamo finansējumu kaujas spēju attīstībai un nodrošināšanai, norāda eksperts.

"Jā, situācija nav patīkama, un visdrīzāk mēs saskarsimies tuvākajā laikā ar daudziem izaicinājumiem, taču, ja Eiropa un Latvija, spēs ieņemt daudz aktīvāku nostāju un saprast, ka jāsāk domāt par savu aizsardzību pašiem, un laiks, kad visu darīja ASV, ir pagājis. Pat pie esošām militārām spējām Eiropa ir spējīga stāties Krievijai pretī, tikai iztrūkst politiskās gribas, kas beidzot būtu jārada, ja negribam vēsturisko notikumu atkārtošanos," komentāra beigās norādījis Garisons.

Kā vēstīts, ASV prezidents Tramps trešdien paziņoja, ka viņam bijusi "produktīva" telefonsaruna ar Krievijas diktatoru Putinu. Tramps arī norādīja, ka vienojies ar Putinu "nekavējoties" sākt sarunas par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu. Tāpat trešdien notika ASV prezidenta saruna ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kuras laikā apspriesti veidi, kā izbeigt karu.