Pēc FM prognozēm 2025.gadā privātā patēriņa pieaugums kļūs spēcīgāks, ņemot vērā gan iedzīvotāju ienākumu pieaugumu, gan patērētāju konfidences uzlabošanos, taču nenoteiktība joprojām ir augsta un ierobežo gan tālāku patēriņa pieaugumu, gan investīciju lēmumu pieņemšanu. Pēc krituma pērn šogad FM sagaida gan investīciju, gan eksporta apjomu pieaugumu, taču kāpuma tempi joprojām būs salīdzinoši zemi.
Straujāka izaugsmes atjaunošanās FM ieskatā prognozējama 2026.gadā, būtiskāk uzlabojoties pieprasījumam ārējos tirgos un zemākām procentu likmēm stimulējot kreditēšanas un investīciju aktivitāti, ko vēl papildus veicinās straujāka ES fondu līdzekļu izmantošana.
Patēriņa cenu pieauguma prognoze 2025.gadam ir nedaudz paaugstināta, ņemot vērā straujāk pieaugušās pārtikas cenas Latvijā un atsevišķu energoresursu cenas pasaules tirgū. Pēc FM prognozēm gada vidējā inflācija šogad būs 2,5%, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējās, 2024.gada jūnija prognozēs.
Savukārt 2026.gadā pēc FM prognozēm inflācija varētu būt nedaudz zemāka, 2,2% līmenī, bet pēc tam, laikā līdz 2028.gadam prognozējama inflācijas stabilizēšanās ap 2,5%, kas atbilst konverģējošas valsts cenu pieauguma līmenim.
Ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās un pēdējos ceturkšņos arī kritums līdz šim nav būtiski ietekmējis darba tirgus rādītājus un bezdarbu, ko pašlaik nosaka galvenokārt demogrāfiskā situācija un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, norāda FM. Bezdarba līmenis pēc darbaspēka apsekojuma 2024.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir nenozīmīgi pieaudzis, bet 2025.gadā atkal prognozējama bezdarba samazināšanās līdz 6,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.