14. februārī, visā pasaulē atzīmē Svētā Valentīna dienu. Šie svētki ar katru gadu arī Latvijā kļūst aizvien populārāki un nu jau kļuvuši par neatņemamu sastāvdaļu arī mūsu platuma grādos. TVNET+ rīdziniekiem šodien jautāja, vai viņi atzīmē šos svētkus, kādu nozīmi tiem piešķir un ko galu galā saprot ar vārdu mīlestība?
Rīga atbild ⟩ Vai 14. februāris jums ir svētki? (1)
Īsa Valentīna dienas vēsture
Lai arī zināms, ka svētais Valentīns bija mūsu ēras 3. gadsimta Romas impērijas moceklis, tomēr vilkt paralēles starp romantiskajiem svētkiem un šo mocekli varētu šķist visai grūti.
Antīkajā Romā februāra vidū par godu romiešu dievam Pānam un Venerai tika svinēti svētki Luperkāliji. Šajos svētkos svinēja pavasara iestāšanos, tika veikti auglības rituāli un dažādas ceremonijas, piemēram, kastītē ieliktas lapiņas ar jaunu sieviešu vārdiem; šīs lapiņas izvilka romiešu vīrieši, tā izlozējot sev attiecīgo daiļavu.
Vēlāk kristīgā baznīca Luperkālijus pacentās atbrīvot no visa pagāniskā un pietuvināja svētkus mūsdienu izpratnei, nosaucot tos svētā Valentīna vārdā, kas 3. gadsimtā bija zināms kristiešu moceklis.
Pirmās ziņas par Valentīna dienas tradīcijām Anglijā vērojamas 14. gadsimta rakstnieku Džefrija Čosera un Džona Govera darbos. Abi rakstnieki bieži atsaucās uz tautas ticējumu, ka putni savus riesta partnerus izvēlas sava aizbildņa svētā Valentīna svētkos.
Ap 1440. gadu dzejnieka Džona Litgeita poēmā, kas bija radīta par godu Henrija V atraitnei Katrīnai, pirmo reizi tika pieminēta romantiskā svētku tradīcija starp cilvēkiem 14. februārī.
Cilvēki šajā dienā viens otram sūtīja slepenas mīlestības vēstules, savukārt tie, kuriem sava sirdsāķīša nebija, varēja to izlozēt. 1641. gadā šāda mīlnieku lozēšana Lielbritānijā bija visai izplatīta.
Valentīna diena vairāk asociējas ar romantisko saišu stiprināšanu starp attiecībās esošiem pāriem un slepenu vai atklātu atzīšanos mīlestībā noskatītajiem partneriem.