![Raksta foto](http://f11.pmo.ee/s0H9Yb0LCoYvBp_1CCCT5X5EOTI=/1442x0/filters:focal(765x438:2685x1783):format(webp)/nginx/o/2025/02/14/16654836t1hedde.jpg)
Ķīnas naftas pārstrādes rūpnīcas ir krasi samazinājušas Krievijas naftas iepirkumus ASV sankciju pastiprināšanas dēļ, kas piemērotas 180 “ēnu” flotes tankkuģiem, kā arī “Gazprom Neft” un “Surgutneftez”.
Ķīnas naftas pārstrādes rūpnīcas ir krasi samazinājušas Krievijas naftas iepirkumus ASV sankciju pastiprināšanas dēļ, kas piemērotas 180 “ēnu” flotes tankkuģiem, kā arī “Gazprom Neft” un “Surgutneftez”.
Februārī naftas piegāde no Krievijas uz Ķīnu jūrā saruka līdz 500 000 barelu dienā salīdzinājumā ar vidēji 1,05 miljoniem barelu dienā iepriekšējos trīs mēnešos, atsaucoties uz Kpler statistiku, ziņo Reuters. Ķīna aizstāj Krievijas naftu ar piegādēm no Brazīlijas un Angolas: pirmā no tām palielināja eksportu uz ĶTR tirgu no 0,91 līdz 1,05 miljoniem barelu dienā, bet otrā gandrīz divkāršojās no 0,67 līdz 1,13 miljoniem barelu dienā.
Indija, gluži pretēji, palielināja iepirkumus, lai iegūtu pēc iespējas vairāk kravu pirms 27. februāra, kad sankcijas stāsies spēkā pilnībā. Februārī Indijas tirgus no Krievijas saņēma 1,71 miljonu barelu dienā, kas ir lielākais apjoms pēdējo trīs mēnešu laikā.
Joprojām nav skaidrs, kas ilgtermiņā notiks ar Krievijas naftu, kuru lielos apjomos neiepērk neviena pasaules valsts, izņemot Indiju un Ķīnu. Indijas Naftas ministrijas sekretārs Pankaj Jain šonedēļ paziņoja, ka valsts ostas ir gatavas uzņemt tikai tos tankkuģus, kuriem nav piemērotas sankcijas. Tas nozīmē, ka samazināsies gan kuģu skaits, gan apjomi, aģentūrai Reuters norādīja avoti Indijas naftas pārstrādes rūpnīcās.
Mēģinājums panākt vienošanos ar indiešiem Indijas Enerģētikas nedēļas konferencē, uz kuru Krievijas vārdā bija ieradies nesankcionētās kompānijas “Sovcomflot” vadītājs Igors Tonkovidovs, beidzās bez rezultātiem. Indijas pircēji atteicās maksāt par uzņēmuma pakalpojumiem jebkurā valūtā, tostarp rūpijās, ziņoja Reuters sarunu partneri.
Iepriekš līdzīgus ierobežojumus noteica Ķīnas Šaņdunas provinces ostas, tostarp Cjingdao, kas ir starp piecām lielākajām ostām valstī. Saskaņā ar vienu no Reuters avotiem
Krievijas naftas piegādes Ķīnai jau martā var samazināties par 70% jeb 700-800 tūkstošiem barelu dienā salīdzinājumā ar janvāri.
Valstij piederošās naftas pārstrādes rūpnīcas, visticamāk, atteiksies no Krievijas izcelsmes naftas, jo sankciju dēļ ir samazinājies to starpnieku un apdrošinātāju skaits, kas vēlas piedalīties šādos darījumos, skaidro aģentūras avots.
Krievijas naftas ražotājiem jau tagad ir grūtības ar naftas pārdošanu. “Goldman Sachs” lēš, ka 17 miljoni barelu, kas nav atraduši pircējus, dreifē jūrā tankkuģos, kas pārvērsti par peldošām noliktavām. Bankas analītiķi prognozē, ka līdz vasarai šis apjoms varētu pieaugt līdz 50 miljoniem barelu.
Tas varētu piespiest naftas uzņēmumus samazināt ražošanu. Tikmēr tie cenšas pievilināt pircējus ar papildu atlaidēm. Urals – galvenās Krievijas eksporta šķirnes naftas cena Baltijas jūras ostās – ir nokritusies zem 60 ASV dolāriem par barelu. Ceturtdien, 13. februārī, saskaņā ar Reuters datiem Urals sūtījumi tika pārdoti par 59,33 ASV dolāriem par barelu. Tas ir gandrīz 15 % zem 2025. gada budžetā noteiktā līmeņa (69,7 dolāri par barelu).