Ar EDLUS baltajā ekonomikā nonāk ne vien būvnieki, bet arī citi pakalpojumu sniedzēji

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” paredz plašāku elektroniskās darba laika sistēmas (EDLUS) piemērošanu. No šā gada sākuma līdzšinējo 350 000 eiro vietā tā jāpiemēro visos būvobjektos, kuros būvdarbu vērtība sasniedz 170 000 eiro.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) Būvniecības informācijas sistēmas reģistru nodaļas vadītāja Iveta Putne norāda, ka likuma grozījumu pamatmērķis ir mazināt ēnu ekonomiku. Saskaņā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījuma “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, 2023. gadā nozaru griezumā visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bija tieši būvniecībā – 34,2%. Lielos, publiskos objektos, kur, ja tā var teikt, būvniekiem “uz pirkstiem” skatās ne vien pasūtītājs, bet arī visa sabiedrība, nelegāli nodarbināto, tostarp strādnieku no trešajām valstīm, būtībā nav. Bet mazajos objektos, kurus neviens īpaši nekontrolēja, bija citādi.

EDLUS mazajos objektos ļaus mazināt negodīgu konkurenci

Tam piekrīt ceļu būves firmas SIA “Binders” Vadības sistēmu un audita daļas vadītājs Eduards Veide: “Latvijā augstais ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā, visticamāk, ir saistīts ar maza apjoma vai privāto objektu būvniecību. Visos lielajos objektos izmanto EDLUS, kurā tiek fiksētas darba stundas, turklāt pastāv nozares ģenerālvienošanās un arī būvmateriālus nevar nopirkt bez čeka." Saskaņā ar viņa teikto ēnu ekonomikas apkarošanas kontekstā sliekšņa samazināšana ir apsveicama, jo tā ļauj mazināt arī negodīgu konkurenci. “Uzņēmējs, kurš ir godīgs un vēlas saviem darbiniekiem maksāt oficiālas algas un nodrošināt sociālās garantijas, negodīgu uzņēmēju dēļ zaudē konkurētspēju un faktiski vai nu tiek izspiests no šīs uzņēmējdarbības jomas, vai arī tiek ievirzīts ēnu ekonomikā. Mazo uzņēmumu segmentā likuma grozījumi vairos godīgu konkurenci, tāpēc viņiem tie ir svarīgi.”

Lielo objektu būvlaukumos EDLUS sistēma tika ieviesta jau pirms pieciem gadiem. Saskaņā ar Ivetas Putnes teikto vienotā elektroniskā darba laika uzskaites sistēma būtībā ir datu bāze (VEDLUDB), kurā tiek ievadīti dati no būvlaukuma. “Tā ir tāda kā datu banka, kurā nodod datus par nodarbinātajiem un viņu darba laika uzskaiti. VEDLUDB tiek reģistrēti arī dati par apakšuzņēmēju līgumiem un no pagājušā gada jūlija jānodod arī norēķinu informācija. Ar šiem datiem strādā Valsts ieņēmumu dienests,” viņa skaidro.

Tomēr likumu izmaiņas nereti mēdz izraisīt arī neskaidrības, tāpēc 6.martā telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT rīko vebināru “Par EDLUS piemērošanu būvniecības nozarē un grozījumiem likumā”, kurā kopīgi ar BVKB pārstāvjiem un būvniekiem pārrunās neskaidros jautājumus, kā arī dažādus EDLUS sistēmas aspektus.

Digitalizēta darba laika uzskaite un darbinieku reģistrēšana

EDLUS risinājumu nodrošina arī telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT. Kā tā stiprās puses LMT izceļ to, ka tas ir Latvijā ražots un drošs produkts ar plašu mobilo funkcionalitāti, kas tostarp ļauj strādniekiem reģistrēt savu klātbūtni būvlaukumā ar viedtālruņa palīdzību. Sistēma kalpo ne tikai likuma prasību nodrošināšanai, bet vienlaikus palīdz arī uzņēmuma procesu optimizēšanā un kontrolē, kā arī drošības un disciplīnas uzlabošanā.

Arī Eduards Veide atzīst, ka EDLUS izmantošana ļauj uzņēmējiem iegūt noderīgus papildu datus. “Piemēram, mēs varam iegūt informāciju par to, kur mūsu darbinieki atrodas un cik stundas ir nostrādājuši. To iespējams integrēt uzņēmuma grāmatvedības sistēmā un izmantot darba algu aprēķinos. Zūd nepieciešamība veidot manuālas darbinieku darba laika uzskaites tabeles. Tāpat, savienojot EDLUS ar citām datu sistēmām, piemēram, ar būvniecības informācijas sistēmu, varam saprast, kas konkrētajā dienā objektā ir vai nav paveikts. Respektīvi, iespējams iegūt operatīvu pārskatu par dienas notikumiem, un EDLUS tajā ir svarīga komponente.”

Iveta Putne skaidro, ka kopš pagājušā gada jūlija sistēma nodrošina arī stingrāku finanšu disciplīnu. “Likums nosaka, ka EDLUS jāreģistrē iepriekšējā mēnesī samaksātā līguma summa vai tās daļa. Tas attiecas gan uz būvniecības ierosinātāja norēķiniem ar būvdarbu veicējiem, gan uz galvenā būvdarbu veicēja norēķiniem ar saviem apakšuzņēmējiem, gan uz apakšuzņēmēju norēķiniem ar saviem apakšuzņēmējiem. Norēķinu reģistrēšanas mērķis ir redzēt, vai ierosinātājs norēķinās ar galveno būvdarbu veicēju un galvenais būvdarbu veicējs – ar saviem apakšuzņēmējiem,” skaidro Iveta Putne.

Baltās ekonomikas aplī

Taujāts par šīs sistēmas lietošanas ērtumu, Eduards Veide pauž: “Objektu klāsts, kuros mēs veicam būvdarbus, arī pirms šī sliekšņa pazemināšanas bija ļoti plašs – no vērienīgiem projektiem simts miljonu eiro vērtībā līdz pavisam nelieliem. Saprotot sistēmas priekšrocības, mēs jau vairākus gadus izmantojam EDLUS arī tajos objektos, kuros tas nav noteikts pēc likuma. Tā vienkārši ir ērtāk centralizēt datus. Mēs paši esam piedalījušies pie šīs sistēmas izstrādes, konsultējot LMT, tādēļ jau no paša sākuma labāk sapratām tās priekšrocības. Sistēma ir būvēta, maksimāli pieskaņojoties būvniecības procesiem un specifikai (tostarp arī ceļu būvniecībai), tāpēc to var pielāgot darbam jebkuros apstākļos un izmantot visos objektos,” skaidro SIA “Binders” Vadības sistēmu un audita daļas vadītājs.

Arī Iveta Putne atzīst, ka bez reģistrācijas EDLUS sistēmā būvlaukumā strādāt vairs nav iespējams – tā var iedzīvoties pamatīgās nepatikšanās un ievērojamā administratīvajā sodā. Publiski pieejamā informācija liecina: kopš 2019. gadā būvlaukumos tika ieviesta EDLUS, tajos samazinājies VID konstatēto pārkāpumu skaits un palielinājusies deklarēto ienākumu summa. Savukārt Eduards Veide uzsver, ka baltajā ekonomikā nonāk arī ar būvniecību saistītās nozares, jo ieguvumi no EDLUS neattiecas tikai uz uzņēmējiem, kas nodarbina savus darbiniekus. “Tas attiecas arī uz pakalpojumu sniedzējiem. Piemēram, arī tam tehnikas nomas uzņēmuma darbiniekam, kurš uz objektu atbrauc ar savu traktoru, ir saistoši tajā reģistrēties, un tādējādi viņš nokļūst baltās ekonomikas aplī.”