Noskaties ⟩ Par izmeklēšanas iestāžu sistēmas “remontu” daudz neskaidrību; IDB paliks neatkarīgs

Valsts kontroles revīzijā pirms diviem gadiem secināja – Latvijā ir vairākas izmeklēšanas iestādes (IDB, VRS, IeVP, VID IDP un KNAB) dažādu resoru pakļautībā, kurām ir tiesības izmeklēt pašām sevi, proti, savu darbinieku pārkāpumus. Revidenti ieteica šo kārtību mainīt. Tāpēc šis gads ir sācies ar lielu pārkārtošanos drošības struktūrās.

Kopš janvāra VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas funkcijas pārņēma KNAB. Tam piešķīra 16 amata vietas. Darbiniekiem no VID IDP, kuri vēlējās pārnākt uz biroju, vajadzēja izturēt atlasi. Tomēr lielas intereses nebija, tika pieņemti tikai divi darbinieki. KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule pastāstīja, ka daļa darbinieku palika strādāt Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās kontroles nodaļā, bet daļa pārgāja strādāt uz Nodokļu un muitas policiju.

Pirmais rezultāts – šogad sodīti divi šoferi par kukuļa piedāvāšanu muitas amatpersonām Terehovas un Pāternieku kontroles punktā. Viens piedāvāja 100 eiro, jo pārsniedza atļauto kravas svaru. Otrs gribēja samaksāt 50 eiro, lai pārvestu sankcijām pakļautu preci. Katram bija jāsamaksā 7400 eiro naudas sods.

Otra reorganizējamā VID izmeklēšanas iestāde – Nodokļu un muitas policija – tiks izdalīta atsevišķi un no nākamā gada nonāks finanšu ministra pārraudzībā. Diskusijas par to, ka tā drīzāk būtu pievienojama Iekšlietu ministrijai, notiek. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) sola to izvērtēt šogad.

Sekojot Valsts kontroles revīzijas ieteikumiem, kopš šī gada Iekšējais drošības birojs pārņēmis arī visu Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieku noziegumu izmeklēšanas funkcijas.

Vienīgie, kas vēl nav deleģējuši šīs tiesības, ir Valsts robežsardze. Kuri tāpat kā iepriekš uzsver to, ka IDB ir tiesības jau šobrīd viņus izmeklēt. Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs uzskata, ka šobrīd nav īstais laiks pārmaiņām, jo uz robežas saglabājas saspringta situācija. Jāpiebilst, ka Valsts robežsardze pret saviem darbiniekiem pērn uzsāka četrus kriminālprocesus.

Pagaidām neizpildīts ir arī cits revidentu ieteikums – visus ar korupciju saistītus noziegumus, arī no Iekšējās drošības biroja, sūtīt izmeklēšanai KNAB. Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins pauda cerību, ka par attiecīgu lēmumu izdosies vienoties līdz gada beigām. Šajā kontekstā skatīja arī variantu, kurā Iekšējās drošības biroju pievienotu KNAB. Tomēr tam iebilda gan Iekšlietu, gan Tieslietu ministrija, līdz ar to izlemts birojus tomēr neapvienot.

Pērn decembrī Augstākās tiesas Senāts atzina, ka bijušais IDB priekšnieks Valters Mūrnieks pirms pusotra gada no dienesta atvaļināts tiesiski un viņa sūdzību noraidīja. Tāpēc tagad beidzot iestādei sāks meklēt jauno vadītāju. Iekšlietu ministrs atzinīgi vērtē esošo IDB priekšnieka pienākumu izpildītāju Igoru Jaunrodziņu, pieļaujot iespēju viņu iecelt par vadītāju. Tomēr ministrs ir gatavs izskatīt arī citas kandidatūras.

Iekšējās drošības biroju izveidoja pirms desmit gadiem. Šajā laikā tas izmeklēja 964 kriminālprocesus, prokuratūrai nosūtīja – 425. Tiesā ir notiesātas vairāk nekā 200 amatpersonas. Atzinīgus vārdus par IDB izmeklēto lietu kvalitāti veltīja ģenerālprokurors Juris Stukāns. IDB priekšnieka pienākumu izpildītājs Igors Jaunrodziņš raidījumam atzīmēja to, ka pieaug to spriedumu skaits viņu izmeklētajās lietās, kuros ir piespriests reāls brīvības atņemšanas sods.

Vienlaikus līdz šim arī paša Iekšējās drošības biroja reputāciju aptraipījuši vairāki skandāli. Ja runā par augsta ranga darboņiem uzplečos, tad aizdomas par bijušā Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieka Andreja Sozinova noziegumiem 2021. gadā šķetināja Valsts drošības dienests, nevis IDB.

Savukārt 2022. gada novembrī stājās spēkā notiesājošs spriedums attiecībā uz bijušo Iekšējās drošības biroja vecāko inspektoru. “De facto” noskaidrojis, ka runa ir par Aleksandru Bespalovu. Viņš 2018. gada beigās – 2019. gada sākumā pieprasīja kukuli – 26 tūkstošus eiro no kāda uzņēmēja, kurš vēlējies atgūt 200 tūkstošu eiro lielu parādu par metāllūžņu pārdošanu.

Kā raidījumam pastāstīja prokurors šajā lietā Aldis Lasmanis, nenosaucot vārdus, IDB vecākais inspektors tikās ar uzņēmēju, pieprasīja kukuli, un stāstīja par to, ka viņš ir “augsta ranga policijas darbinieks, kas var atrisināt šīs problēmas”. Tāpat viņš ir gatavojies kukuļošanas starpniecībai. Prokurors gan piebildis, ka šīs lietas drīzāk ir “nepatīkams gadījums”, nevis sistēma, jo IDB aktīvi iesaistījās šajā lietā.

Kā vēsta “de facto”, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, Bespalovs ir mēģinājis iesaistīt kukuļošanā savu tā laika kolēģi, tobrīd IDB galveno inspektoru Gintu Ginteru, kurš savukārt pazinis Andreju Sozinovu. Bespalovs bija cerējis uz to, ka Sozinovs varētu panākt nelikumīgas pārbaudes uzsākšanu pret parādnieku. Kurš tad arī naudu atdotu. Taču plāns izgāzās. Raidījums ziņo, ka šajā lietā Gints Ginters ir informējis par piedāvājumu KNAB.

Savukārt 2021. gadā, laikā, kad Ginters jau pārtrauca darba gaitas Iekšējā drošības birojā, pret viņu sāka kriminālprocesu saistībā ar aizdomām par to, ka viņš ir atbalstījis savu dēlu, tobrīd Valsts policijas inspektoru, izmeklēšanas noslēpuma izpaušanā. Lieta šobrīd ir tiesā.

LTV raidījums arī ziņo, ka šī gada rudenī pilnvaru termiņš beigsies arī Valsts policijas priekšniekam Armandam Rukam. Viņu iekšlietu ministrs ir gatavs virzīt apstiprināšanai arī uz nākamo piecu gadu termiņu.