Noskaties ⟩ Bažas par datu drošību liek piebremzēt mākslīgā intelekta attīstīšanu

Visaugstākajā līmenī par mākslīgā intelekta attīstīšanu Latvijā sāka runāt gandrīz pirms gada. Valsts prezidenta paspārnē esošā Nacionālās drošības padome atbalstīja Mākslīgā intelekta centra izveidi valsts drošības un ekonomikas izaugsmes mērķiem. Taču lielāku grūdienu ideja ieguva pēc Latvijas delegācijas vizītes ASV pērn septembrī.

Politiķi un uzņēmēji ASV tikās ar pārstāvjiem no lielajām tehnoloģiju kompānijām – tādām kā “Microsoft”, “Google”, “Meta”, “OpenAI”. Un piedāvāja piedalīties Latvijas mākslīgā intelekta centra veidošanā.

Valsts prezidents Rinkēvičs uzņēmās iniciatīvu, un novembrī rīkoja ieinteresētajām pusēm diskusiju. “Mēs kā parasti visu Latvijā gribam izdarīt pareizi, bet lēnu. Diemžēl šoreiz ir jāizdara pareizi un ātri,” klātesošajiem toreiz uzsvēra prezidents.

Tomēr tik ātri, kā gribētu Rīgas pilī, nodibināt Mākslīgā intelekta centru nav sanācis. Kamēr Rinkēvičs Parīzē un Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) Apvienotajos Arābu emirātos citu valstu līderiem šonedēļ stāstīja par Latvijas ambīcijām, Saeimā smagās sarunās centās pieņemt Mākslīgā intelekta centra likumu. Sākotnējais plāns bija dokumentu pabeigt šonedēļ, bet tagad ir skaidrs, ka izskatīšana ievilksies martā.

“Ja tā godīgi runāt, jā, mēs pieņēmām lēmumu par steidzamību, bet saņēmām 47 priekšlikumus. Ļoti grūti. Mēs strādājam vairākas komisijas sēdes, iet lēni,” atzīst Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR).

Atbildīgās komisijas deputāti šonedēļ daudzas stundas gāja cauri, kā varēja noprast, viņiem pašiem gana svešajam mākslīgā intelekta tematam. Vairākas sēdes vēl būs nepieciešamas, lai likumprojektu pieslīpētu.

“Es domāju, ka viņu [likumprojektu] varēja arī skatīt parastā kārtībā trīs lasījumos un nesasteigt,” uzskata Saeimas deputāts Andrejs Ceļapīters. Līdzīgi domā deputāts Ervins Labanovskis (P): “Iespējams, tā steidzamība bija kļūdains lēmums. Var jau arī iet parastā kārtībā, bet nevilkt garumā.”

Likumprojekta izskatīšanu pamatā ievelk divas lietas. Pirmā – pati Mākslīgā intelekta centra struktūra. To paredzēts veidot kā valsts, augstskolu un uzņēmēju kopīgi dibinātu fondu. Šāda sadarbības forma radījusi daudz jautājumu, piemēram, par finanšu caurspīdīgumu un informācijas atklātību. Otrs temats, pie kura deputāti kavējas visilgāk, ir paša prezidenta Rinkēviča iesniegtie priekšlikumi. Prezidents rosina centra paspārnē ļaut veidot, žargonā izsakoties, “smilškastes”, kurās testēt mākslīgā intelekta sistēmas. Centrs varētu piešķirt tiesības uz limitētu laiku nepiemērot atsevišķu likumu prasības, piemēram, attiecībā uz personu datu apstrādi.

“Mērķis ir nevis veidot tādu mežonīgo rietumu pieeju, kur visatļautības formā var testēt dažādas idejas, bet tieši otrādi tiek izveidota droša vide,” skaidro Valsts prezidenta padomniece ekonomikas jautājumos Irēna Emīlia Švilpe.

Ņemot vērā, ka prezidenta priekšlikums uz galda parādījās tikai pirms galīgā lasījuma, Saeimas juristi aicināja deputātus likuma pieņemšanu nesteidzināt. “Mēs tagad gribam šim te fondam, privāto tiesību subjektam, iedot šīs te regulatora funkcijas. Es piekrītu, ka tā ir diezgan revolucionāra ideja. (..) Mūs mulsina tas, ka tagad uz otro lasījumu parādās šāds te fundamentāls priekšlikums,” neslēpa Saeimas jurists Gatis Melnūdris.

Sabiedriskās politikas centra “Priovidus” vadošā pētniece Iveta Kažoka nezina nevienu valsti, kur šāda veida tiesības mākslīgā intelekta jomā valsts būtu nodevusi privātam veidojumam. Viņa uzskata, ka piekļuvi, piemēram, Latvijas iedzīvotāju veselības datiem vai policijas videoierakstiem, kā arī atkāpes no likumu drīkstētu piešķirt ierēdņi vai politiķi, nevis privāta biedrība, kura pati būs ieinteresēta piesaistīt mākslīgā intelekta programmu izstrādātājus gan vietējos, gan ārzemju.

Likumprojekta izstrādātāji gan pārmetumus noraida, atzīmējot, ka uzņēmējiem būs jāsaņem atbildīgo iestāžu – tādu kā Datu valsts inspekcijas – piekrišana, lai spēlētos īpašajās “smilškastēs”. “Tur nekādā gadījumā nevar būt tāda patvaļa, ka šis centrs varēs pieņemt lēmumu, balstoties uz ziedotāju vēlmēm,” mierina Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gatis Ozols.

Paredzēti īpaši Ministru kabineta noteikumi, kuros būs detalizētāk aprakstīta centra darbība. Taču noteikumu saturs vēl nav zināms.

Kopumā atbildīgo ministriju un citu iestāžu starpā par likumprojektu nav lielu domstarpību. To atbalsta arī industrija. “Mēs esam konkurences situācijā, kurā mēs konkurējam gan iekšēji Eiropas Savienības ietvarā ar citām valstīm par investīcijām, gan ar citām valstīm, kas pat pārkāpj kaut kādas likuma normas. Atbilstoši šobrīd tā steidzamība ir tāpēc, ka jau vakar vajadzēja,” saka Mākslīgā intelekta Latvijas asociācijas izpilddirektors Arvils Kupris.

Jaušams, ka atbildīgās komisijas deputāti cenšas gan domāt par datu drošību, gan pārāk neapšaubīt Prezidenta kancelejas idejas, gan nepadarīt mākslīgā intelekta jomu pārāk birokrātisku. “Tāpēc mums vajadzētu tiešām šobrīd veidot tādu struktūru, kas ir draudzīga uzņēmējiem un investoriem,” uzskata atbildīgās komisijas vadītājs Burovs.

Mākslīgā intelekta centra izveides likumprojekta izskatīšanā Saeimā neplāno atteikties no steidzamības, bet līdz gala balsojumam paies vismaz pāris nedēļas.

Likumprojektā iesniegtie priekšlikumi paredz, ka mākslīgā intelekta testēšanas videi, kur būs pieļaujamas atkāpes no normatīvajiem aktiem, nedrīkstēs pieteikties Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi un uzņēmumiem, bet attiecībā uz Ķīnas kompānijām šādi ierobežojumi nav paredzēti.