Noskaties ⟩ Baltkrievija caur Latviju eksportē Ukrainā zagta rapša eļļu (4)

“Nekā personīga” kopā ar Lietuvas mediju “15min” un Baltkrievijas pētniecības centru atklājis, kā eļļa, kas Baltkrievijā tiek izgatavota no Ukrainas okupētajās teritorijās nozagta rapša, nonāk Latvijā.

Pagājušā gada jūlijā Eiropas Savienība paaugstināja tarifus lauksaimniecības produkcijai no Krievijas un Baltkrievijas. Viens no iemesliem – Krievija Ukrainā lielos apjomos zog graudus un eļļas augu sēklas un eksportē tās kā savējās. Tas ir starptautisko normu pārkāpums.

Latvija lepojās, ka Eiropa lēmumu pieņēma pēc mūsu iniciatīvas. Martā valdība aizliedza importēt graudus un virkni augļu un dārzeņu, taču uz augu eļļām aizliegumu neattiecināja.

Statistika liecina, ka līdz 2022. gadam Latvija rapšu eļļu no Baltkrievijas neimportēja, bet jau 2023. gadā ieveda 75 tūkstošus tonnu 60 miljonu eiro vērtībā. Taču tranzīta apmērs ir vairākas reizes lielāks, jo šī statistika neietver eļļu, kas vesta bez atmuitošanas Latvijā. "Latvijas dzelzceļš" informē, ka 2023. gadā pārvadāti 254 tūkstoši tonnu, lielākā daļa - uz Rīgas un Liepājas ostu.

Neatkarīgā Baltkrievijas pētniecības centra žurnālisti pērnā gada augustā izpētīja uzņēmumu tīklu, kas no okupētajām Ukrainas teritorijām izved rapsi. Pētnieki pat atklāja gadījumu Hersonas apgabalā, ka lauksaimnieku, kurš nevēlējās sadarboties, sagūstīja un spīdzināja.

Žurnālistu izmeklēšana atklāja, ka zagto rapsi no Ukrainas izved Krievijas firma "Torgtrade", ko vada Ramzanam Kadirovam pietuvinātas personas, un "Agrotrade", kura pieder ukrainim, kas tagad strādā Krievijas labā. Šie starpnieki rapsi iepērk ievērojami zem tirgus cenas un nogādā ražotnēm Krievijā un Baltkrievijā. Noplūdušie dati rāda, ka uz Latviju zagto rapšu eļļa nāk no baltkrievu uzņēmuma "Agroprodukt".

Saskaņā ar tiem eļļa, kas izgatavota no rapša, kas nāk no Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām, Eiropā nonāk caur Latviju. Četri uzņēmumi to ved tranzītā, bet vēl viens - importē patēriņam it kā Latvijā.

Centrālās statistikas pārvalde un Pārtikas veterinārais dienests atteicās izsniegt datus, kuri uzņēmumi Latvijā ieved "Agroprodukt" eļļu. Bet "Latvijas dzelzceļš" apstiprina, ka "Ldz Cargo" ir pārvadājis šos produktus.

Pirms gada Pārtikas un veterinārais dienests medijiem atklāja, ka no Baltkrievijas patēriņam Latvijā rapšu eļļu ieved četri uzņēmumi, arī “Latvijas dzelzceļa” minētais “K.I.F.” Jaunākus datus dienests vairs nesniedz.

Saruna “K.I.F.” birojā

NP: - Mēs interesējamies par tādu uzņēmumu "Agroprodukt". Vai jūs importējat viņu produkciju?

- Nē, mēs neimportējam.

NP: - Mums vienkārši ir dati, kas rāda, ka jūs viņus ievedāt.

- Mēs vienkārši kā muitas brokeri, kā ekspeditori.

Uzņēmumā apgalvo, ka kravu ievedējs bijis kāds Igaunijas uzņēmums, bet, kuros tirgos tā nonāk, nezinot. Norēķini notikuši ar igauņu, nevis baltkrievu kompāniju.

- Mēs skatāmies, ja uzņēmums ir iekļauts sankciju sarakstā, mēs nestrādāsim ar viņu.

NP: - Baltkrievija, protams, ir īpatnējs tirgus, bet attiecībā uz eļļām nekādu ierobežojumu šobrīd nav, ja?

- Nu, man liekas, ka nav, jā. Tur tikai paaugstināta tā ievedmuitas likme un viss.

NP: - Un, tā kā tā ir pārtika, tad jums ir arī ar PVD un citām iestādēm jākārto atļaujas. Vai tā jau nav jūsu darīšana?

- Jā, tieši tā. Bet uz doto brīdi pēc PVD datu bāzes tur it kā mēs esam kā saņēmēji, bet mēs esam saņēmēji tikai teorētiski.

NP: - Ja tāda informācija parādās, tad jums ir pienākums to ņemt vērā un atteikties vai tas jūs neietekmē?

- Nu, ietekmēs, protams. Ietekmēs, jā. Pie mums nav tādas informācijas par to, ka ievests konkrēti Baltkrievijas produkts, kas ražots no okupētajām teritorijām. Protams, ka ietekmēs, jā.

Saskaņā ar noplūdušajiem datiem, "Agroprodukt" eļļu caur Latviju ved arī uzņēmums "Lat Flex". To apstiprina arī "Latvijas dzelzceļš". Uzņēmuma oficiālajā adresē firmas vārds gan atrodams tikai uz pastkastītes.

Zvans uz “Lat Flex” kontakttālruni

NP: - Jūs to viņu eļļu joprojām turpināt vai tagad esat pārtraukuši vest?

- Pārtraukuši.

NP: - Skaidrs. Jūs zinājāt, no kāda rapša viņu ražo?

- Nu, laikam baltkrievu.

NP: - To, ka tas ir no Ukrainas vestais, par to viņi jūs neinformēja?

- Neko nezinu, nē.

Gan "K.I.F" gan "Lat Flex" ir nelieli uzņēmumi. "K.I.F" apgrozījums salīdzinājumā ar pirmskara laiku tagad pieaudzis vairāk nekā divas reizes (1 020 033 eiro 2021.gadā; 2 339 162 eiro 2023.gadā), savukārt "Lat Flex" dibināts tikai 2021. gadā un 2023. jau sasniedza 5 miljonu eiro apgrozījumu un 1,2 miljona peļņu.

Baltkrievijas rapšu eļļa nav sankcionēta ne Latvijā, ne Eiropā. Tādēļ iestādes arī pēc žurnālistu atklātajiem faktiem "Agroprodukt" eļļu atļāvušas ievest. Dienesti pievērš uzmanību tikai eļļas kvalitātei.

NP: Attiecībā uz rapšu eļļu, nekādu ierobežojumu nav patlaban, vai ne?

Tatjana Garanča, PVD Robežkontroles departamenta direktores vietniece: Attiecībā uz rapšu eļļu ierobežojumu ievešanai no Baltkrievijas vai Krievijas nav.

NP: Esat pamanījuši, ka ir vai pieaugums, vai lielāka interese par šo produktu kopš kara sākuma? Vai nekādas izmaiņas neesat ievērojuši?

T.G.: Mēs vairāk pievēršam uzmanību no pagājušā gada, kad sākām pastiprināti kontrolēt. Līdz oktobra vidum rapšu eļļas no ieviešana no Baltkrievijas tā kā pārtraucās. Principā, vairs neieved rapšu eļļu no oktobra. Jūnijā, jūlijā kaut cik bija, un tad pakāpeniski samazinājās un viss.

Lai arī oficiāli baltkrievu eļļas imports Latvijā kopš rudens apstājies, tranzīts turpinās. Pēc tam, kad Lietuva aizliedza rapšu eļļas importu, strauji pieauga eļļas kravas caur Latviju. Saskaņā ar "Latvijas dzelzceļa" sniegto informāciju, daļa no šīm baltkrievu kravām nonāca Lietuvā, tā palīdzot apiet aizliegumu.