Foto ⟩ Rinkēvičs: Nepamet sajūta, ka joprojām nespējam mobilizēties un saprast stāvokļa nopietnību (21)

Viņš atzīst, ka konferences dienas bija emocionālas un piesātinātas, iezīmējās atšķirības starp ASV un Eiropas redzējumu, tomēr šādi forumi arī esot īstā vieta tādām diskusijām. Ne visos jautājumos ASV un Eiropas viedokļi saskanēs, bet tas netraucē meklēt kopīgo un mazināt atšķirīgo, uzskata prezidents.

Rinkēvičs norāda, ka sarunas par noregulējumu Ukrainā tikai sākas - ASV patlaban interesējas par sabiedroto viedokli un formulē savu stratēģiju. Būtiski, lai visas sarunas notiek ar Ukrainas dalību, ar Eiropas līdzdalību, taču tam nepieciešama spēcīga Eiropa ar skaidru atbalsta plānu Ukrainai, pārliecināta valsts pirmā persona.

Prezidents domā, ka Ukrainas miera sarunas nav prognozējamas, taču Latvijas pamatprincipi paliek nemainīgi - stipra un neatkarīga Ukraina, atbalsts tai, Krievijas maksimāla ierobežošana, spēcīga Eiropa un transatlantiskā sadarbība. Ir saprotams, ka Krievija mēģinās panākt NATO spēku atvilkšanu "1997.gada robežās", bet to nedrīkst pieļaut, uzsver Rinkēvičs.

Runājot par finansējumu aizsardzībai, viņš norāda, ka NATO samitā Hāgā ir jāpieņem lēmums, ka finanšu minimums, kas dalībvalstīm jāvelta savai aizsardzībai, ir 3-3,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet Austrumu flanga valstīm šai daļai jābūt 4-5% no IKP. "Tas ir nepieciešams, lai izpildītu NATO spēku attīstības mērķus, ne tikai politikas vārdā. Tas iet ciešā sazobē ar industrijas mobilizāciju, jo ar naudu nepietiek, mums vajag ieročus, bruņojumu un munīciju tagad," uzsver valsts pirmā persona, atgādinot par Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas paziņojumu, ka aizsardzības izdevumi ar zināmiem nosacījumiem netiks iekļauti Eiropas Savienības (ES) budžeta deficīta griestos.

Rinkēvičs arī vērš uzmanību, ka gan incidenti Baltijas jūrā, gan migrācijas spiediens uz robežām ir nostiprinājis Baltijas, Ziemeļvalstu un Polijas sadarbību un koordināciju, bet ar Lielbritānijas dalību pastāv Apvienotie reaģēšanas spēki. Kopīgi būšot jālemj un jāīsteno Austrumu robežas militārā stiprināšana un citi pasākumi. Šis sadarbības mehānisms un spēki palīdzēs cīnīties par atbilstošiem lēmumiem NATO un ES, arī ātri reaģēt krīzes laikā, uzskata prezidents.

Foto: Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Minhenes drošības konferencē

Tomēr, runājot par Latviju, Rinkēviču nepametot sajūta, ka joprojām nespējam mobilizēties un saprast stāvokļa nopietnību. "Valsts drošība un aizsardzība nav kaut kas virtuāls un attālināts. Par to jārūpējas visiem šodien, atliekot sīkus kašķus un lietas. Mums jāmobilizējas. Aizsardzības izdevumi, sabiedrības uzticība varai, Zemessardzes palielināšana, aizsardzības industrijas attīstība, civilā aizsardzība, tie ir tikai daži jautājumi, kas ir dienas kārtībā. Mēs varam tos atrisināt, bet jāsaņemas," raksta prezidents, piebilstot, ka stiprām un pārliecinātām valstīm neuzbrūk, pat ja tās nav lielas.

Vienlaikus viņš atgādina, ka Latvijai joprojām ir visu sabiedroto, ieskaitot ASV, atbalsts, un mūsu darbus novērtē. Ar pagātnes sasniegumiem gan nepietiek, Latvijas diplomātijai jābūt ašai un enerģiskai, Latvijas aizsardzībai jābūt stiprai, sabiedrībai - noturīgai, bet valdībai - gudrai, norāda valsts galva.

"Minhenes konference bija laba ar to, ka skaidri redzam, ka pasaule mainās. Laiks mums ir, iespējas arī. Es dodos prom no Minhenes ne kā optimists vai pesimists, drīzāk kā reālists. Tuvākajā laika būs daudz ziņu, paziņojumu un informācijas. Būs mēģinājumi mūs iebiedēt un iedragāt mūsu pārliecību. Šajā info troksnī svarīgi ir atšķirt drazu no būtiskā. Esmu pārliecināts, ka mēs tiksim pāri arī šim laikam," raksta Rinkēvičs.

Prezidents atgādina, ka mūsu priekšteči neatkarību izcīnīja, bet mūsu uzdevums ir to nosargāt vispirms jau ar prātu un gribu, bet, ja nepieciešams, arī ar ieročiem. "Gatavosimies visiem scenārijiem, lai izvairītos no sliktākā. Mums ir pārliecība, spēks un labi draugi, un sabiedrotie," uzskata Rinkēvičs.

Minhenes drošības konference Vācijā norisinās jau 61.gadu, šogad pulcējot vairāk nekā 450 augsta līmeņa lēmumu pieņēmējus no visas pasaules, tostarp valstu vadītājus, ministrus, starptautisko un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, kā arī stratēģisko nozaru, plašsaziņas līdzekļu, akadēmisko aprindu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, lai kopīgi diskutētu aktuālos drošības izaicinājumus.