Ilgmūžība: kā dzīvot ne tikai ilgāk, bet arī kvalitatīvāk?

Ilgmūžības pamats – veselība, prāts un finanses

Ilgu laiku valstis un sabiedrības vairāk rūpējās par to, kā palielināt iedzīvotāju mūža ilgumu, mazāk – par tā kvalitāti. Taču sabiedrības, īpaši Eiropā, noveco, paaugstināts pensionēšanās vecums, tāpēc ir jādomā, kā iespējami ilgāk saglabāt savas spējas un prasmes. Šobrīd eksperti par trim dzīves kvalitātes pamatakmeņiem izvirza:

• fizisko veselību jeb periodu, kurā cilvēkam ir laba veselība un nav hronisku slimību;
• prāta spējas jeb laiku, kurā ir laba spriestspēja un mentālā veselība;
• finansiālo drošību jeb spēju iegūt, pārvaldīt un lietot dzīves laikā iegūtos resursus.

Papildus tam pētījumi arvien vairāk rāda, ka arī sociālie un psiholoģiskie faktori ietekmē labklājību un ilgmūžību. Sociālā izolētība ir saistīta ar paaugstinātu slimību risku, tostarp sirds slimībām, insultu, trauksmi, depresiju un demenci. Ir pierādīts, ka vientulība un sociālā izolācija palielina priekšlaicīgas nāves risku attiecīgi par 26 % un 29 %. Savukārt cilvēki, kuri savai dzīvei un darbībām redz jēgu un nozīmi, dzīvo ilgāk un kvalitatīvāk.

Vai labi gēni var glābt?

Pēdējo gadu laikā ir gāzti vairāki mīti par ilgmūžības noslēpumu. Viens no tiem, ka ilgmūžību nosaka ģenētika. Diemžēl vai par laimi hroniski neveselīgu dzīvesveidu gēni nespēs glābt. Līdz pat 75 % veselību un ilgmūžību ietekmē dzīvesveids – sports, uzturs, miegs, finanšu labklājība, attieksme pret novecošanu, skaidri dzīves mērķi un spēcīgas sociālās saites.

Lai dzīvotu pēc iespējas vitālu un enerģisku dzīvi, pētnieki galvenokārt min regulāras un daudzveidīgas fiziskās aktivitātes, kas palīdz ne vien uzturēt fizisko ķermeni formā, bet arī pozitīvi ietekmē kognitīvās spējas, vielmaiņu un nervu sistēmu. Liela nozīme ir arī kvalitatīvam miegam un sabalansētam uzturam.

“Mūsu ieradumiem ir liela ietekme uz dzīves kvalitāti, tajā skaitā ikdienas uztura paradumiem, kas nosaka fizisko un mentālo veselību ilgtermiņā. Daudzi savā pieredzē ir piedzīvojuši sagurumu pēc pārēšanās vai bērnu paaugstinātu aktivitāti pēc saldumu pakas iztukšošanas un apzinās cēloņu un seku kopsakarību.

Tomēr tāpat mēdzam kāpt uz tiem pašiem grābekļiem, negatīvi ietekmējot veselību ilgtermiņā, ko īpaši ietekmē mūsu uztura paradumi ikdienā,” atzīst “Lidl Latvija” korporatīvās sociālās atbildības vadītāja Antra Birzule.

Viņa ir pārliecināta, ka ir jāvairo zināšanas par veselīgu uzturu un tā pozitīvo ietekmi uz dzīves kvalitāti arī vecumdienās, kas varētu veicināt veselību atbalstošāku ieradumu veidošanos:

“Apzināts uzturs – tas nav dārgi un sarežģīti. Tās ir zināšanas un to lietošana praksē, izvēloties kvalitatīvu un veselīgu pārtiku, lai darītu maksimāli labāko savam ķermenim.

Lai ieradums izveidotos, ir jābūt izpratnei, pacietībai un disciplīnai, jo tas prasa zināmu laiku, bet tas noteikti ir tā vērts!” uzsver A. Birzule.

Jāizprot hormonālās svārstības

Pēdējā laikā arvien biežāk ilgmūžības kontekstā runā arī par hormonālajām pārmaiņām, jo hormoni ietekmē visu mūsu ķermeni, t.sk. vielmaiņu, enerģijas līmeni, garastāvokli, imunitāti. Sievietes dzīves otrajā pusē piedzīvo menopauzi, kas palēnina hormonu veidošanos ķermenī un paātrina bioloģisko novecošanos. Izpratne par hormonālajām izmaiņām ļauj rūpēties par sevi pilnīgāk un ne tikai risināt menopauzes simptomus, bet arī paildzināt mūžu. Kā norāda uzņēmēja un mentore Una Ulme, pirmais solis, lai sasniegtu hormonālo līdzsvaru, ir to izprast.

“Hormoni ir mūsu fiziskā un psihiskā līdzsvara sargātāji. Tie ietekmē gandrīz ikvienu organisma funkciju. Kamēr hormoni ir līdzsvarā, mēs jūtamies labi, taču, tiklīdz balanss zūd, pazeminās dzīves kvalitāte un kopējais veselības stāvoklis,” skaidro U. Ulme.

Hormoni regulē visu, kas sievietei ir svarīgs normālai ikdienas funkcionēšanai, tie atbild par psihisko veselību, kognitīvajām spējām, noturību pret stresu, ādas, matu kvalitāti un ietekmē gandrīz visus svara zaudēšanas aspektus – sākot ar to kur organismā tiek uzglabāti tauki, un beidzot ar vēlmēm, ēstgribu un zarnās mītošajām baktērijām.

“Tā dēvētajā perimenopauzes un menopauzes vecumā dzimumhormonu svārstību rezultātā sievietēm sāk pasliktināties pašsajūta, parādās garastāvokļa svārstības, mazinās noturība pret stresu. To visu papildina vizuālas izmaiņas, kas saistītas ar novecošanos un svara pieaugumu. Tāpēc hormonu līdzsvaram ir ārkārtīgi liela nozīme. Mēs ļoti daudz varam izdarīt pašas, koriģējot dienas režīmu, ieplānojot laiku fiziskām aktivitātēm, praksēm prāta nomierināšanai, uztura paradumu pārskatīšanai,” rekomendē U. Ulme.

Paralēli tam viņa iesaka sadarboties ar savu ginekologu un endokrinologu, pieregulējot hormonus un izmantojot speciālistu ieteiktos medikamentus vai metodes. Šāda kompleksa pieeja sniegs ātru un vērā ņemamu rezultātu, ļaujot saglabāt labu mentālo un fizisko veselību.

“Ir svarīgi apzināties, ka šajā vecuma posmā mēs vairs nevaram savu veselību atstāt pašplūsmā.

Visu atlikušo mūžu ir jāseko līdzi kā hormonu balansam, tā pašsajūtas un svara izmaiņām, meklējot tūlītējus risinājumus, jo pats no sevis vairs nekas neatrisināsies,” viņa brīdina.

Nauda nedara laimīgu, bet tā nomierina

Lai gan savu finanšu pārvaldība pirmajā mirklī nešķiet tieši saistīta ar dzīves ilgumu, taču pētījumi liecina, ka nauda ir viens no lielākajiem stresa avotiem mūsu dzīvē. Hronisks stress ne vien pasliktina veselību, bet arī paātrina novecošanu. Savukārt gudra un tālredzīga finanšu pārvaldība samazina stresu un labvēlīgi ietekmē gan fizisko, gan mentālo veselību.

"Lai pilnvērtīgi izbaudītu ilgmūžību, tai ir laikus jāsagatavojas, arī finansiāli. Par laimi, rūpes par finanšu veselību iekļauj salīdzinoši vienkāršus paradumus, kurus regulāri praktizējot varam iegūt gan lielāku uzkrājumu, gan lielāku mieru par savu finanšu drošību,” saka Karīna Kulberga, SheOwns dibinātāja, finansiste un investore.

Kā galveno no šiem paradumiem viņa min regulāra ikmēneša uzkrājuma veidošanu no katra sava ienākuma, tērējot mazāk nekā nopelnām.

“Jo agrāk ieviesīsim savā ikdienā finanšu higiēnas pamatrutīnas – regulāru uzkrājuma veidošanu un savas labklājības plānošanu, jo lielākas iespējas mums būs izbaudīt ilgmūžības sniegtās priekšrocības un realizēt savus mērķus,” aicina K. Kulberga.

Tāpat viņa norāda uz Londonas pilsētas universitātes un apdrošināšanas kompānijas Aviva veikto apjomīgo pētījumu, kas norāda uz tiešu saikni: tas nav naudas daudzums, kas ietekmē mūsu labsajūtu par naudu, bet gan pārliecība, ka mēs kontrolējam savas finanses. Tas iedod mums mieru un pārliecību, ka varam kontrolēt savu dzīvi.

Novecošanās kā iespēja, nevis ierobežojums

Lai gan novecošanos joprojām biežāk uztveram kā ierobežojumu, tomēr dzīves ilguma pagarināšanās paver iespēju ilgāk attīstīt zināšanas, stiprināt attiecības un radīt lielāku ietekmi. Te liela nozīme ir stereotipu mazināšanai par vecāka gadagājuma cilvēkiem un viņu iespējamo pienesumu darba tirgum. Diemžēl šobrīd eidžisms (no angļu valodas - ageism) jeb diskriminācija vecuma dēļ negatīvi ietekmē senioru veselību, palielina sociālo izolāciju un valstu ekonomikām izmaksā miljardiem eiro.

Tāpēc ir svarīgi apzināties, ka ilgmūžība var būt vērtība gan personīgi, gan sabiedrībai un ekonomikai kopumā, ja tā tiek stratēģiski plānota un atbalstīta.

Vecumdienu kvalitāti ietekmē senioru iekļaušana sociālajā un darba dzīvē, īpašu mācību programmu nodrošināšana un jauno tehnoloģiju apguve. Sabiedrības attieksmes maiņa pret vecumu un pieredzi var radīt arvien jaunas iespējas turpināt ietekmēt nozares, iedvesmot nākamās paaudzes un sniegt vērtīgu skatījumu, kas balstīts ilggadējā pieredzē.

Tehnoloģijas palīdz dzīvot ilgāk un kvalitatīvāk

Tehnoloģijas un zinātne nenoliedzami ietekmē veselības aprūpi. Viedpulksteņi, gredzeni un lietotnes monitorē fizisko aktivitāti, uzturu un miegu, savukārt mākslīgais intelekts un digitālās platformas piedāvā personalizētus ieteikumus, balstoties uz reāllaika datiem. Tā ir noderīga informācija, kuru izmantot, lai vairotu zināšanas par ķermenī notiekošajiem procesiem, bet tikpat svarīgi ir kopā ar veselības aprūpes speciālistu datus interpretēt un pieņemt labākos lēmumus.

Dažādas inovācijas un sasniegumi zinātnē padarījuši pieejamus tādus pakalpojumus kā ģenētiskie testi, kas sniedz ieskatu iedzimtajos veselības riskos un ļauj sievietēm veikt proaktīvus soļus savu nākotnes veselības scenāriju uzlabošanai. Tehnoloģijas ļauj veikt aizvien plašākus preventīvos testus.

“Lai gan vecumdienas var šķist tālu, tomēr ir vērts jau savos divdesmit vai trīsdesmit gados padomāt, vai es pietiekami investēju savā fiziskajā un garīgajā veselībā, jo regulāra fiziskā aktivitāte, veselīgs uzturs un mentālā veselība ir “ilgmūžības kapitāls”.

Vai pietiekami izmantoju preventīvās veselības iespējas? Vai es pastāvīgi attīstu savas prasmes, lai būtu konkurētspējīga arī pēc 50, 60 vai 70 gadu sasniegšanas, un kā es plānoju savu finansiālo drošību. Diemžēl statistika rāda, ka sievietēm vecumā virs 60 gadiem ir lielāks nabadzības risks nekā vīriešiem, jo ir mazāks darba stāžs, zemāks atalgojums, tādēļ ilgtermiņa finanšu plānošana ir būtiska,” saka “Novatore” līdzdibinātāja Dagnija Lejiņa.

Raksts tapis sadarbībā ar “Novatore Impact Summit” - konferenci sieviešu ekonomiskajai spēcināšanai, kas norisināsies šī gada 6. martā Rīgā.