:format(webp)/nginx/o/2024/02/05/15870151t1h93b2.jpg)
Elektroenerģijas vidējā cena pagājušajā nedēļā Latvijā un Igaunijā vienoti pieauga par 52% salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš un bija 191,57 eiro par megavatstundu (MWh), informēja AS "Latvenergo" pārstāvji.
Elektroenerģijas vidējā cena pagājušajā nedēļā Latvijā un Igaunijā vienoti pieauga par 52% salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš un bija 191,57 eiro par megavatstundu (MWh), informēja AS "Latvenergo" pārstāvji.
Savukārt Lietuvā cena bija par 55% lielāka nekā nedēļu iepriekš - 194,40 eiro par MWh. Tikmēr sistēmas cena kāpa vēl straujāk - par 72% līdz 88,82 eiro par MWh.
Baltijas valstu cenu pieaugumu aizvadītajā nedēļā galvenokārt ietekmēja aukstāki un mazāk vējaini laikapstākļi. Vidējā gaisa temperatūra Baltijā bija vairāk nekā trīs grādus zem normas, kā rezultātā palielinājās elektroenerģijas pieprasījums un samazinājās elektroenerģijas izstrādes un patēriņa attiecība. Papildus tam strauji samazinājās vēja staciju izstrāde - tā bija divas reizes zemāka nekā iepriekšējā nedēļā.
Lielāku cenu kāpumu ierobežoja stabila "Latvenergo" staciju izstrāde, kas pieauga par 3%, salīdzinot ar nedēļu iepriekš, turklāt termoelektrostacijās aizvadītajā nedēļā tika saražots par 37% vairāk nekā iepriekšējā nedēļā. Tas ir būtisks ieguldījums kopējā Baltijas valstu elektroenerģijas izstrādē, ļaujot Latvijā saražoto elektroenerģijas apjomu eksportēt uz blakus valstīm, jo Latvijā jau ceturto nedēļu pēc kārtas elektroenerģijas izstrāde pilnībā nosedz patēriņu.
Kopumā aizvadītajā nedēļā "Latvenergo" stacijās saražotā elektroenerģija nosedza 30% no Baltijas valstu kopējā patēriņa, kamēr Igaunijas izstrāde nosedza 21%, bet Lietuvas 25%.
Savukārt Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos cenu kāpumu galvenokārt ietekmēja par 22% zemāka vēja staciju izstrāde. Turklāt īpaši straujš tās kritums bija vērojams nedēļas vidū, kas noteica augstākas vidējās dienas cenas ceturtdienā un piektdienā, tādējādi palielinot nedēļas vidējo cenu.
"Nord Pool" reģionā elektroenerģijas patēriņš bija 10 148 gigavatstunas (GWh), bet elektroenerģijas ražošanas apjomi 11 156 GWh.
Kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijā pieauga par 6% un bija 619 GWh. Latvijā patērētās elektroenerģijas apjoms bija par 5% augstāks nekā nedēļu iepriekš - 153 GWh. Savukārt Igaunijā un Lietuvā patēriņš pieauga par 7% līdz attiecīgi 191 GWh un 275 GWh.
Elektroenerģijas izstrāde Baltijas valstīs pieauga par 4%, un kopā tika saražotas 490 GWh. Latvijā elektroenerģijas izstrāde bija par 3% augstāka salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš - 200 GWh. Tikmēr Igaunijā izstrāde kāpa par 32%, un tika saražotas 133 GWh. Tajā pašā laikā Lietuvā elektroenerģijas ražošana samazinājās par 12% līdz 157 GWh.
Aizvadītajā nedēļā izstrādes apjoms pret patēriņu Latvijā bija 131%, Igaunijā - 70%, bet Lietuvā - 57%. Baltijas valstīs tika saražoti 79% no reģionā patērētās elektroenerģijas apjoma.
Pērn 25.decembrī tika konstatēts Somijas-Igaunijas starpvalstu savienojuma "Estlink 2" bojājums. Saskaņā ar Somijas sistēmas operatora publicēto informāciju šī starpsavienojuma remontdarbi ilgs līdz šī gada 1.augustam. Tādējādi no kopējās Somijas-Igaunijas starpvalstu savienojumu uzstādītās jaudas - 1016 megavatiem (MW) - būs pieejami tikai 358 MW ("EstLink 1"), kas būtiski ierobežo elektroenerģijas importu no Ziemeļvalstīm.