Arī man bija iespēja pievienoties "Straumes" komandai jeb kā prast parādīt emocijas bez vārdiem (1)

Ekonomikas un kultūras augstskolas absolvente, koncepta māksliniece Paula Bobrova

Vienmēr esmu zinājusi, ka dzīvē vēlos nodarbošanos, kas apvieno tradicionālo un digitālo mākslu, – iespēju apvienot radošumu un tehniskās zināšanas. Dalība filmas “Straume” komandā sniedza šādu iespēju, un arī ceļš līdz tam bijis interesants un pieredzi bagātinošs. Kamēr šobrīd plaši tiek apspriesti filmas panākumi, nedrīkst apstāties pie sasniegtā, un nākotnē plānoju īstenot vairākus personīgos projektus. Mūsdienās, kad ar vizuālajiem risinājumiem komunikācijā var panākt daudz vairāk nekā ar vārdiem, ilustrācijām ir aizvien lielāka nozīme.

Tradicionālā un digitālā māksla

Vienmēr esmu zinājusi, ka vēlos darboties mākslā un tieši šādā virzienā, tāpēc, absolvējot vidusskolu, aktīvi meklēju studiju iespējas. Sākotnēji biju pārliecināta, ka studēšu ārvalstīs, taču tad uzzināju, ka Ekonomikas un kultūras augstskola piedāvā programmu “Datorspēļu dizains”. Tā kā man patika spēles, nolēmu pieteikties, lai gan vēl nebiju droša, vai man patiks arī veidot spēles, ne tikai tās spēlēt. Realitātē studijās apguvu gan programmēšanu, gan tradicionālo un digitālo mākslu. Pateicoties studijām, apguvu pamatus gan zīmēšanā, gan gleznošanā, kas man bija ļoti svarīgi, jo iepriekš nebiju mācījusies mākslas skolā. Par laimi, pasniedzēji redzēja, ka studentu vidū ir gan radošie, gan tehniskie prāti, un spēja to visu sakombinēt.

Latvijā nav daudz koncepta mākslinieku

Kad mācījos jau pēdējā kursā, mani uzrunāja vizuālo efektu mākslinieks Mārtiņš Upītis, kurš filmā “Straume” radīja ūdeni. Filmai tika meklēts koncepta mākslinieks, un Latvijā tādu nav daudz.

Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi un radītos darbus, man bija iespēja pievienoties filmas komandai un radīt tādus tēlus kā zivis, suņi, lemuri, putni, stirnas un brieži.

Risināt problēmas ar vizuālo līdzekļu palīdzību

Ar ko tad īsti koncepta mākslinieks atšķiras no tradicionāla mākslinieka? Gribētos teikt, ka koncepta mākslinieka primārais uzdevums ir nevis skaisti zīmēt, bet ar vizuālo līdzekļu palīdzību risināt problēmas, ar dizainu ietekmējot stāstu. Piemēram, tieši vizuālais risinājums lielā mērā ietekmē filmā redzamo suņu personību. Esmu droša, ka ar vizuālajiem efektiem var panākt daudz vairāk nekā ar vārdiem. Un filma tam ir lielisks piemērs.

Neapstāties pie sasniegtā

Filma šobrīd turpina savu panākumu ceļu, un arī es nevēlos apstāties pie sasniegtā – nākotnē plānoju aktīvi darbu pie vairākiem personīgajiem projektiem, darbošos kā dizainere, veidošu ilustrācijas. Izskatu iespēju iesaistīties arī kādā mentoringa programmā, lai vēl vairāk paplašinātu redzesloku. Lai gan manā kontā ir arī dažas radītas datorspēles – gan 2D, gan 3D, pagaidām nav plāna turpināt radīt vēl, lai gan studiju ietvaros tas bija ļoti vērtīgs treniņš, iemācoties savienot vizuālos risinājumus un programmēšanas kodus.

Esmu pateicīga par pieredzi, kas gūta gan studiju laikā, gan strādājot pie filmas “Straume”, jo tā ļāvusi apvienot manu aizraušanos ar mākslu un tehnoloģijām. Šis ceļš ir devis pārliecību, ka ar radošumu, neatlaidību un vēlmi pilnveidoties iespējams sasniegt daudz. Tas ir arī lielisks piemērs, ka ikviens var attīstīt savu redzējumu un prasmes, lai radītu stāstus, kas spēj aizraut un iedvesmot, pierādot, ka vizuālā māksla var būt viens no spēcīgākajiem komunikācijas veidiem pasaulē.