Viļņas "Romeo un Džuljeta" jeb traģiskā Barbaras un Sigismunds mīla

Troņus satricinoša savienība

Barbara Radvilaite (Barbora Radvilaitė), ietekmīgās Radvilu dzimtas pēctece, tika apbrīnota sava skaistuma dēļ – 16. gadsimtā viņu uzskatīja par vienu no visskaistākajām sievietēm Eiropā. Viņas sirds piederēja Sigismundam Augustam (Žygimantas Augustas) – Lietuvas dižkunigaitim un Polijas karalim, kurš, spītējot visiem šķēršļiem, slepeni ar viņu apprecējās. Kad pasaule par to uzzināja, tas satricināja valdnieku galmus, jo pēc to laiku paražām valdniekam nebija ļauts precēt sievieti, kas nenāca no karaliskas ģimenes.

Tomēr viņu laimei nebija lemts ilgs mūžs – Sigismunda māte, spēcīgā un ambiciozā karaliene Bona Sforca (Bona Sforza), bija kategoriski pret šo savienību, baidīdamās par Radvilu dzimtas ietekmi, un darīja visu iespējamo, lai abus šķirtu. Polijas un Lietuvas valdošā elite šo laulību uzskatīja par politisku apdraudējumu. Neskatoties uz to, Barbara tika kronēta par Polijas karalieni, bet tikai nepilnu pusgadu vēlāk noslēpumaini mira. Sigismunds Augusts pēc viņas nāves nekad vairs neapprecējās, sērojot līdz pat savas dzīves beigām. Leģenda vēsta, ka Barbaras bēru gājienā no Krakovas uz Viļņu viņš gājis kājām, apliecinot savu neizmērojamo mīlestību. Tiek arī apgalvots, ka viņš bija tik satriekts par sievas zaudējumu, ka gandrīz katru mūža atlikušo dienu pavadījis, tērpjoties melnā.

Barbarai un Sigismundam pa pēdām

Stāsts par Barbaras un Sigismunda mīlestību joprojām ir nozīmīgs Viļņas kultūrā, un mūsdienās viņu vēsturiskā mīlasstāsta pēdās vecpilsētas ieliņas izstaigā ne tikai vietējie, bet arī ceļotāji. Gadu gaitā šī mīlestība ir iedvesmojusi teātra izrādes, dziesmas, literāros darbus un pat filmas.

Abu aizliegtā mīlestība uzplauka Dižkunigaišu pilī, un leģenda vēsta, ka tajā atradusies slepena eja, kas savienoja valdnieka un Radvilu rezidences, ļaujot Sigismundam slepus satikt Barbaru. Šodien Lietuvas Dižkunigaitijas pilī skatītāju acīm pieejami divi īpaši mākslas darbi – Barbaras biste un Sigismunda Augusta portrets.

Savukārt Viļņas katedrālē, kur Barbara guvusi mūžīgo mieru, nesen atklāti vēsturiski dārgumi – viņas apbedīšanas kronis, scepteris, gredzeni un citas monarha regālijas, kas Otrā pasaules kara sākumā tika paslēptas un tagad tiks restaurētas.

Mīlasstāsta piemiņa saglabājusies arī pilsētas kultūrtelpā – Viļņas vecpilsētā atrodas tēlnieka Vlada Vildžūna 1982. gadā veidotā Barbaras statuja un viņas vārdā nosaukta iela.

Savukārt Stikla kvartāla apmeklētāji var iegriezties īpašā kafejnīcā Augustas & Barbora Love Story Cafe, kas veltīta šai leģendai.

Mīlestības tēma caurvij arī bohēmisko Užupi, kur māksla un vēsture saplūst vienā veselumā. Užupē ir trīs tilti, kurus rotā jaunlaulāto izkārtas slēdzenes, bet Užupes Republikas konstitūcijā, kas tulkota vairāk nekā 25 valodās, rakstīts “Ikkatram ir tiesības mīlēt” – princips, par kuru savulaik cīnījās arī Barbara un Sigismunds.

Šo leģendāro mīlasstāstu šobrīd godina arī kultūras projekts “Slepenā mīlestība”, kurā aizraujošā audiogida ekskursijā tiek atdzīvināts abu liktenis. Ar Barbaras un Sigismunda romantisko stāstu projekta autore Jūlija Janus pirmo reizi sastapās bērnībā, kad valsts televīzijā vēroja aizraujošu dramatisku izrādi par viņu mīlestību. “Mana profesija ir saistīta ar radošo vietradi, un mana īpašā aizraušanās ir darbs ar vēsturiskajām Ziemeļeiropas vecpilsētām. “Slepenā mīlestība” ir mans sirdsdarbs, kas tapis trīs gadu laikā un radīts tieši Viļņai – manai dzimtajai pilsētai. Šis stāsts ir nenovērtējama pilsētas bagātība, leģenda, kas spēkā līdzvērtīga Romeo un Džuljetas traģēdijai, atklājot Viļņas gadsimtiem seno burvību. Mana vīzija ir sniegt iespēju ikvienam piedzīvot to mūsdienīgā veidā caur aizraujošām pieredzēm un īpaši izstrādātu Viļņas karti. Projekts ir izaudzis tālu pāri dizaina koncepta robežām – tas ir kļuvis par kopienu, kas vieno ražotājus, māksliniekus un profesionāļus, kurus iedvesmo viens mērķis – saglabāt dzīvu Viļņas vēsturisko un kultūras mantojumu,” stāsta Jūlija Janus.

Romantika Viļņā ik uz soļa – Viļņas mīlestības mantojums

Viļņas senās celtnes joprojām glabā neskaitāmus stāstus par mīlestību, kas pārvarēja šķēršļus un izaicinājumus. Interesanti, ka daudzi vēsturiskie objekti pilsētā ir ieguvuši jaunu dzīvi, vienlaikus saglabājot savu senatnīgo šarmu. Spilgts piemērs šādai transformācijai ir senās muižnieku rezidences un vēsturisko ēku pagrabi, kur reiz, iespējams, norisinājās slepenas tikšanās. Tagad šīs telpas ir pārveidotas par labsajūtas oāzēm, kas aicina apmeklētājus izbaudīt mieru un harmoniju vēsturiskā vidē. Velvētie pagrabi ar savu noslēpumaino atmosfēru rada sajūtu, it kā laiks būtu apstājies, – līdzīgi kā tas notika Barbaras un Sigismunda stāstā.

Īpaši interesants piemērs ir kādreizējā aristokrātu pils, kas mūsdienās pazīstama kā Pacai. Šī vēsturiskā ēka tagad ir pieejama ikvienam, piedāvājot iespēju izbaudīt relaksāciju vēsturiskā gaisotnē.

Vēstures un mūsdienu saplūsme Viļņā atklājas ne tikai arhitektūrā, bet arī gastronomiskajā pieredzē. Īpaši spilgti to demonstrē senākais Viļņas restorāns Lokys, kas atdzīvina vēsturi ar īpašo Karalisko medību vakariņu pieredzi. autentiskajos Vecpilsētas pagrabos viesi tiek aizvesti Sigismunda Augusta un Barbaras Radvilaites laikmetā, kur var izbaudīt rūpīgi izstrādātu teatrālu vakariņu pieredzi.

Viens no īpašākajiem mīlestības simboliem Viļņā, kuru nevajadzētu laist garām, ir Mīlestības arka – romantiska vieta, kas saskaņā ar leģendu nes laimi mīlniekiem, kuri zem tās dod viens otram solījumu. Tā ir kļuvusi par iecienītu pieturas punktu pāriem, kuri vēlas stiprināt savu saikni un apliecināt mīlestību.