Līdz nauda mūs šķirs! Mīla un nauda - psihoterapeites ieteikumi

Vai mīlestība un finanses var iet roku rokā? Pētījumi liecina, ka naudas jautājumi ir viens no biežākajiem strīdu iemesliem partneru starpā. Saskaņā ar Amerikas Psihologu asociācijas datiem aptuveni 70 % pāru ik pa laikam strīdas par naudu, bet aptuveni 30 % norādījuši, ka finanses ir viens no galvenajiem stresa avotiem attiecībās.

Atklāta saruna un kopīga finanšu plānošana var ne tikai novērst konfliktus, bet arī stiprināt attiecības.

Kā to labāk darīt un no kā uzmanīties, skaidro psihoterapeite Ineta Lazdāne.

Naudas jautājumi var vienot vai atsvešināt

“Savā praksē bieži strādāju ar pāriem un esmu novērojusi, ka viņu attieksme pret naudu un finanšu plānošanu lielā mērā ir atkarīga no viņu ģimenes un bērnības pieredzes. Dažkārt dzīvesbiedri nāk no ļoti dažādām finansiālajām situācijām un uzskatiem, kas ietekmē viņu spēju vienoties par kopīgu budžetu un atbildības sadalījumu,” saka speciāliste.

Psihoterapeite norāda, ka, veidojot romantiskas attiecības, būtiski saprast, kāda ir partnera attieksme pret naudu, un noteikt iespējamās atšķirības.

“Pāriem ir jāpieņem, ka katram skatījums uz naudas jautājumiem var būt pretējs. Viens var būt spontāns tērētājs, otrs – apdomīgs krājējs. Tādēļ ir svarīgi laikus izrunāt budžeta pārvaldības principus, lai izvairītos no konfliktiem un kopā veidotu stabilu nākotni,” skaidro Lazdāne.

Svarīgi ir arī vienoties par to, kā tiek pārvaldīti ienākumi un izdevumi, lai neveidotos pārpratumi vai spriedze. Ja viens no partneriem bieži lūdz naudu otram vai rodas sajūta, ka finansiālā atbildība ir nevienlīdzīgi sadalīta, tas var radīt neveselīgu atmosfēru attiecībās.

“Reizēm finansiālā nevienlīdzība noved pie situācijām, kur viens partneris jūtas izmantots – it īpaši, ja otrs manipulē ar kopīgajiem līdzekļiem vai izvairās no savas finansiālās atbildības. Ja viens pastāvīgi kontrolē ienākumus un izdevumus, nerēķinoties ar otra vajadzībām, tas var radīt neveselīgu dinamiku un pat uzticības zaudēšanu,” saka psihoterapeite.

Daži pāri uzskata, ka labākais veids, kā izvairīties no strīdiem par naudu, ir uzturēt atsevišķus bankas kontus. Viena partnera alga nonāk vienā kontā, otra alga – citā, un katrs maksā rēķinus atsevišķi, piemēram, viens sedz komunālos maksājumus un abonementus, bet otrs maksā, piemēram, par pārtiku un bērniem ikdienā nepieciešamajām lietām un pulciņiem.

“Viens no veidiem, kā pārvaldīt finanses attiecībās, ir atrast līdzsvaru starp personīgo brīvību un kopīgām saistībām. Katram partnerim var būt savs bankas konts individuāliem izdevumiem, bet ir noderīgi uzturēt arī kopīgu kontu lielākiem mājsaimniecības tēriņiem un finanšu mērķiem. Šāda pieeja veicina uzticēšanos, pārskatāmību un godīgu naudas sadali, vienlaikus saglabājot abu partneru neatkarību,” iesaka bankas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Ideālā gadījumā sarunas par finanšu sadalījumu jāsāk labu laiku pirms laulībām vai kopdzīves sākšanas – pāriem ir vērts apspriest, kā viņi plāno sadalīt ienākumus, kurš uzņemsies kādas finansiālās atbildības un kā tiks pieņemti lēmumi par lielākiem pirkumiem. Skaidri noteikumi palīdz veidot uzticību un nodrošina, ka abi partneri jūtas vienlīdz iesaistīti kopīgā budžeta pārvaldīšanā.

“Lai izvairītos no konfliktiem par naudu, jau laikus jāvienojas par dažiem pamatprincipiem – kā sadalīt ikdienas izdevumus, vai atvērt kopīgu bankas kontu, lielākiem plānotiem pirkumiem var noderēt krājkonts, kurā katrs partneris ik mēnesi ieskaita noteiktu summu, kas notiks ar finansiālajām saistībām gadījumā, ja attiecības izjuks?” ieteikumos dalās Surgofts.

Arī naudas pelnīšana var kļūt par atkarību

Ineta Lazdāne uzsver, ka nauda pati par sevi nav ne laba, ne slikta – viss atkarīgs no tā, kā mēs to pārvaldām un kādu lomu tā ieņem mūsu dzīvē. Bieži vien pāri saskaras ar jautājumu: vai finansiālā stabilitāte un ienākumu sadalījums attiecībās ir vienlīdz svarīgs abiem partneriem?

Ja viens no partneriem koncentrējas tikai uz pelnīšanu, bet otrs jūtas atstāts novārtā, tas var radīt spriedzi un distanci attiecībās. Kādam var šķist, ka nauda nodrošina labklājību un drošību, bet, ja tā kļūst par galveno dzīves mērķi, tas var novest pie emocionālas atsvešinātības.

Līdzīgi kā ar citām atkarībām – piemēram, alkohola lietošanu vai darbu bez robežām –, arī pārmērīga aizraušanās ar naudas pelnīšanu var radīt problēmas attiecībās. Ja viens no partneriem jūtas pamests, jo otrs visu savu laiku un enerģiju velta darbam, attiecībās var rasties plaisa. Svarīgi ir atrast līdzsvaru starp finanšu mērķiem un personīgajām attiecībām, lai neviens nejūtas atstumts vai nenovērtēts.

Sekojiet tēriņiem un ieguldījumiem

Finanšu pārvaldība nebūt nav vienkāršs uzdevums, taču tā ir būtiska, lai veidotu stabilas un veselīgas attiecības ar savu partneri.

Pirmais solis ir atrast un sākt izmantot budžeta plānošanas rīkus, kas ļauj sekot līdzi bankas kontiem, kredītkaršu atlikumiem, aizdevumiem un ieguldījumiem. Piemēram, “Excel” tabula var būt lielisks veids, kā abiem partneriem pārskatīt savus ienākumus un izdevumus.

Galvenais ir skaidri saprast, cik daudz naudas ienāk kontā un cik iztērēts katru mēnesi. Tiklīdz tas ir zināms, var sākt pieņemt apzinātus lēmumus, tā izvairoties no situācijas, ka mēneša beigās trūkst līdzekļu.

“Regulāra tēriņu izsekošana palīdz jums un jūsu partnerim izstrādāt stratēģiju parādu atmaksai, ietaupījumiem, atvaļinājumiem, mājokļa iegādei un citiem finanšu mērķiem, ir svarīgi arī sekot līdzi ieguldījumiem un plānot ilgtermiņa finansiālo stabilitāti, tostarp pensijas uzkrājumus,” saka finanšu eksperts.

Regulāras sarunas par finansēm var palīdzēt pārskatīt kopējo situāciju un pielāgot plānus un rīcību, ja nepieciešams. Jo biežāk jūs apzināti sekojat saviem finanšu paradumiem, jo vieglāk kļūst pieņemt gudrus lēmumus. Galu galā skaitļi ir tikai dati – kopīgi jūs varat tos mainīt un uzlabot savu finansiālo labklājību.

“Kad abi partneri kopīgi vienojas par finanšu mērķiem un sadarbojas, lai tos sasniegtu, viņi kļūst tuvāki ne tikai emocionāli, bet arī praktiski. Šāds kopdarbs rada piederības sajūtu un partneru vidū veido uzticību. Ja pāris spēj vienoties par prioritātēm un kopīgi plānot izdevumus, tas palīdz izvairīties no strīdiem un pārpratumiem,” saka Lazdāne.