:format(webp)/nginx/o/2019/10/04/12622292t1hdf5d.jpg)
Daudzi Ukrainas bruņoto spēku karavīri par frontē piedzīvoto ir gatavi stāstīt publiski. Viens no viņiem ir 23 gadus vecais Vladislavs. Viņš bija viens no tiem, kuri pagājušā gada vasarā bija saņēmuši pavēli noturēt pozīcijas Kļiščijivkā – apdzīvotā vietā Doneckas apgabala austrumu daļā. Vladislavs un viņa biedri sākotnēji saņēma pavēli pozīcijas Kļiščijivkā noturēt divas nedēļas, tomēr beigās pozīcijas viņi noturēja vairāk nekā divus mēnešus.
Abonentiem
Kara šausmas pirmajā personā: bija brīži, kad pašam gribējās nošauties (2)
“Adrenalīns ņem virsroku. Ieņem pozīciju, atslēdz drošinātāju un gaidi. Brīdi, kad ienaidnieks nāk, – šauj. Tas arī viss,” stāsta ukraiņu kareivis Vladislavs, kurš divus mēnešus pavadīja pagrabā iznīcināta ciema drupās Austrumukrainā.
Pat pēc šausmīgās pieredzes pagrabā Vladislavs stāsta, ka viņš gribot atgriezties frontē, lai palīdzētu biedriem.