Latvijas aizsardzības nozares budžetu nākamgad plānots palielināt līdz 4% no IKP (1)

Finansējuma palielināšanai nauda būs jāmeklē, arī pārskatot ministriju iekšējos resursus, atzina politiķi. Premjere norādīja, ka arī pašai Aizsardzības ministrijai savā nozarē jāpārskata, kā šobrīd tiek tērēti līdzekļi, lai maksimāli samazinātu tādus izdevumus, "kur ir kāda pārklāšanās".

Premjere saskata iespēju "iet roku rokā" ar iekšlietu nozari, jo pastāv daudzas funkcijas, kuras abām nozarēm pārklājās. Nepieciešams efektīvi ietaupīt uz administratīvo un citu funkciju samazināšanas rēķina, sprieda politiķe.

Siliņa sprieda, ka pieaug vajadzība pēc nacionālās militārās industrijas attīstības Latvijā, jo ne visu, kas nepieciešams valsts aizsardzībai, ir iespējams iegādāties ārvalstīs. Viņa atzīmēja, ka par to diskusijas notiek dažādos formātos NATO, Eiropas Savienībā un nacionālajā līmenī.

Valdība šodien izvērtējusi, kā saīsināt valsts drošībai vajadzībām nepieciešamo preču piegāžu laikus, kā arī vienojusies, ka tiks stiprināta valsts aizsardzības korporācijas tālākā attīstība.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) žurnālistiem teica, ka panāktā vienošanās par tēriņiem 4% apjomā no IKP ir nepieciešama, lai stiprinātu 26 aizsardzības prioritātes, kuras paredz Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāns. Šīs prioritātes ir, piemēram, ieguldījumi pretgaisa aizsardzībā, krasta aizsardzībā, artilērijas sistēmās, kājnieku kaujas mašīnās, munīcijā un bezpilota ierīcēs.

"Tas viss prasa resursus, tāpēc ir šis lēmums, ka būs vismaz 4% no IKP, vienlaikus virzoties uz 5% no IKP. Tas saskan ar NATO spēju mērķiem un plāniem," uzsvēra ministrs.

Sprūds atgādināja, ka bruņojuma iepirkumos jau iepriekš ir parakstīti līgumi un gaidāmas piegādes, tomēr jāapzinās, ka Latvija dzīvo apdraudējuma posmā, un vislabākā atturēšana ir pamatīga aizsardzība.

"Viens ir aizsardzības mājasdarbi nacionālajā līmenī, bet darām to arī kopā ar sabiedrotajiem, tostarp, NATO Eiropas sabiedrotajiem," piebilda Sprūds.

Siliņa norādīja, ka nākamo gadu laikā ir plānotas vairākas piegādes, ko saņems Nacionālie bruņotie spēki (NBS). Tāpat premjere norādīja, ka Latvija jau stiprinājusi savu gaisa aizsardzību, un ka tuvākajos gados tā vēl būs jāstiprina.

Premjere atzīmēja, ka pēc vakardienas līderu tikšanās Parīzē un viņas saziņas ar NATO ģenerālsekretāru un Dānijas premjeri, kas Latviju pārstāvēja šajās sarunās, esot skaidrs, ka Eiropa ir vienota, ka tās izdevumi aizsardzībā ir jāstiprina, līdz ar to tiek meklētas alternatīvas, no kurām viena ir palielināt budžeta deficīta robežas, meklēt iespējas, kā vēl Eiropas Investīciju banka var finansēt ne tikai duālas nozīmes preces, bet arī militāras.

Tāpat premjere norādīja, ka tiek meklētas iespējas esošo Eiropas Savienības kohēzijas fondu ietvaros aizņemtās naudas finansējumu izmantot kopējām Eiropas vajadzībām, īstenot kopējos Eiropas iepirkumus.

Līdztekus Siliņa atzīmēja, ka arī NBS būs jāiegulda sava personāla attīstībā, un ka, kāpinot cilvēku skaitu, nepieciešamas arī papildu aprīkojums.

Ministru prezidente pauda, ka Latvija līdz šim bijusi tālredzīga, no 2014.gada palielinot gan aizsardzības izdevumus, gan laikus plānojot vajadzības, taču šobrīd ģeopolitiskā situācija esot tāda, ka nevarot apstāties pie sasniegtā, jāturpina savas spējas vēl stiprināt, un valdība esot gatava meklēt šīs iespējas.

"Tas nebūs viens finanšu avots, tur būs jākomplektē dažādi finansēšanas avoti, izmantojot arī Eiropas piedāvātos risinājumus," sacīja valdības vadītāja.

Jau ziņots, ka 2025.gada aizsardzības budžets ir paredzēts 3,45% no iekšzemes kopprodukta jeb 1,56 miljardi eiro. Izejot no šiem skaitļiem, lai aizsardzības budžets šogad būtu sasniedzis 4%, tam būtu bijis jābūt par aptuveni 240 miljoniem eiro lielākam, savukārt 5% sasniegšanai būtu bijis nepieciešams par aptuveni 690 miljoniem eiro lielāks aizsardzības budžets.