Premjere: Latvija viena pati neizstāsies no Otavas konvencijas (5)

Siliņa atgādināja, ka Latvijā uzturas NATO daudznacionālā brigāde, kuras vadošā valsts ir Kanāda, tāpēc Latvijai ir jārespektē NATO attiecības, jo jebkurā gadījumā Otavas konvencija "kaut ko izsaka arī par Kanādu".

Valdība ir uzklausījusi Nacionālo bruņoto spēku jaunā komandiera Kaspara Pudāna vērtējumu par nepieciešamajām militārajām vajadzībām. "Tā noteikti nav pati primārākā lieta, ko viņš šobrīd saskata par nepieciešamu," uzsvēra premjere.

"Ja kopējais pierobežas reģions nolemtu, ka ir jāizstājas, tad, protams, rīkotos saskaņā ar kopējo reģiona politiku. Skaidrs, ka ne mēs vieni, vai kāda cita valsts viena diez vai rīkosies šādos ļoti stratēģiski svarīgos jautājumos. Tāpēc mēs esam gana elastīgi šajā jautājumā. Šobrīd mēs paliekam pie šīs konvencijas, bet noteikti skatīsimies, kā rīkosies mūsu pārējās partnervalstis šajā pierobežas reģionā," uzsvēra Siliņa.

Siliņa atgādināja, ka kājnieku mīnas ir jāspēj arī iegādāties un tām jābūt tirgū pieejamām. Latvija varot izstāties no konvencijas, bet, ja nebūšot tirgū pieejamība, tad ir apšaubāmi, vai izstāšanās būs pārdomāts solis.

"Vieni neizstāsimies. Nebūsim ne pirmie, ne pēdējie. Skatīsimies uz mūsu reģiona stratēģisko interesi," nobeigumā uzsvēra premjere.

Latvija ir iesaistījusies diskusijās par iespējamo izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu izmantošanu, aģentūrai LETA pagājušajā nedēļā atzina aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Aizsardzības ministrija uzskata, ka šim lēmumam ir jābūt izsvērtam, nevis sasteigtam, sacīja ministrs, atzīstot, ka jautājums par Otavas konvenciju ir ministrijas darba kārtībā.

Sprūds arī norādīja, ka lēmumu pieņemšanā svarīga būs arī citu reģiona valstu nostāja, kurām Latvija sekos, jo tam būs gan politiska, gan praktiska ietekme. Piemēram, daļa no šīs diskusijas ir arī par iespējām vēlāk šo munīciju iegādāties vai saražot.

Kā ziņots, balstoties uz armijas rekomendācijām, Lietuvas Aizsardzības ministrija ir ierosinājusi sākt valsts izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu izmantošanu. Ministrija arī aicināja sākt par to konsultācijas ar sabiedrotajiem un Baltijas jūras reģiona valstīm.

Janvāra vidū Lietuvas Valsts aizsardzības padome, kurā ir valsts un armijas augstākās amatpersonas, vēl nepieņēma galīgo lēmumu par Lietuvas izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz izmantot kājnieku mīnas, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

Pēc padomes sēdes viņš žurnālistiem teica, ka par šo jautājumu turpināsies konsultācijas ar NATO sabiedrotajiem.

Pagājušā gada nogalē arī Somijas varasiestādes paziņoja, ka Somija apsver atkal iekļaut savā aizsardzības arsenālā kājnieku mīnas, ko pašlaik aizliedz starptautiska konvencija.

Otavas konvencija jeb Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu paredz, ka dokumentu parakstījušās valstis apņemtas, pirmkārt, "nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas". Dokumentam, kas stājās spēkā 1999.gadā, pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa Rietumvalstu. Lietuva konvencijai pievienojās 2004.gadā.

Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.