Iesūti ziņu!

Eksperts: ASV ārpolitika var prasīt piekāpšanos no Krievijas daudzos jautājumos

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes loceklis Sandis Šrāders.
Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes loceklis Sandis Šrāders. Foto: Ieva Leiniša/LETA

Turpmākie lēmumi un ASV ārpolitika var prasīt piekāpšanos no Krievijas daudzos jautājumos, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes loceklis, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Sandis Šrāders.

Kā vēstīts, Saūda Arābijā otrdien notika vairāk nekā četras stundas ilgas ASV un Krievijas amatpersonu sarunas. Pēc tikšanās ASV valsts sekretārs Marko Rubio apgalvoja, ka esot pārliecināts par Maskavas vēlmi iesaistīties "nopietnā procesā", lai izbeigtu karu. Puses arī panākušas vienošanos arī par savstarpējo diplomātisko pārstāvniecību atjaunošanu un augsta līmeņa darba grupu izveidi.

Šrāders vērtēja, ka pirmā tikšanās starp ASV un Krievijas amatpersonām bija veltīta diplomātisko attiecību atjaunošanai, kas ir tikai pirmais solis pilnvērtīgu sarunu uzsākšanai par kara Ukrainā pārtraukšanu, taču pēc vienas telefonsarunas starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Krievijas režīma līderi Vladimiru Putinu, vienas augsta līmeņa tikšanās Saūda Arābijā nekādus pārsteidzīgus secinājumus par ASV un Krievijas attiecībām nevajadzētu izdarīt.

LĀI pētnieks skaidroja, ka ASV un Krievijas pārstāvju tikšanās mērķis bija atjaunot diplomātiskās attiecības, kuras vairāk nekā trīs gadus praktiski nepastāvēja vispār. Pētnieks uzsvēra, ka brīdī, kad sasniegts viszemākais punkts ASV un Krievijas attiecībās, amatpersonas sēdušās pie sarunu galda, lai mēģinātu atrisināt izaicinājumus un meklētu dialogu Krievijas uzsāktajam karam pret Ukrainu, kas no šī sarunu procesa netiek izslēgta.

Pēc LATO valdes locekļa paustā, preses konferencē, kas notika pēc ASV un Krievijas amatpersonu tikšanās, ASV valsts sekretārs Marko Rubio uzsvēra, ka jebkāda sankciju atcelšana un ASV tālāks atbalsts Ukrainai būs atkarīgs no pušu sadarbības. Pētnieks norādīja, ka ASV meklēs kopsaucējus un pielietos aktīvus diplomātiskos soļus kara pārtraukšanai un tikai pēc tam, kad tiks panākts visām pusēm pieņemams un ilgtspējīgs miers, ASV uzņēmumi varētu atgriezties Krievijas tirgū un sadarbība padziļinātos.

Šrāders akcentēja, ka pēc šīs tikšanās sekos nākamie soļi - amerikāņi tiksies ar ukraiņiem un eiropiešiem, tiks rīkotas sanāksmes Ukrainā un Eiropas lielākajās valstīs, lai saprastu, kādi noteikumi būtu pieņemami visām pusēm un novestu pie miera starp Krieviju un Ukrainu. Viņš atzīmēja, ka ASV ir skaidri pateikusi - visām pusēm būs jāpiekāpjas, savukārt sankcijas un citi Krievijai līdz šim piemērotie mehānismi, to atcelšana būs atkarīga no kara iznākuma.

Eksperta ieskatā, Krievijai šī tikšanās un starptautiskās izolācijas pārtraukšana ir ieguvums, bet turpmākie lēmumi un ASV ārpolitika var prasīt piekāpšanos no Krievijas daudzos jautājumos. Šrāders arī atsaucās uz publiskajā telpā izskanējušo, ka puses ir apmierinātas ar sarunām un tās vienojušās par miera sarunu mehānisma izveidi un tā darbību.

"ASV amatpersonas paziņojušas, ka miera sarunās būs iesaistīta gan Ukraina, gan arī Eiropa, taču ASV uzsāka dialogu ar Krieviju, jo Tramps to bija solījis priekšvēlēšanu laikā. Solījums ir izpildīts. Tāpat amerikāņi norādījuši, ka ASV un tieši šī administrācija ir tā, kura vienīgā spēj uzsākt šāda veida sarunas, lai varētu nonākt pie risinājuma," piebilda pētnieks.

Viņš arī norādīja, ka miera sarunas ir tikai paša sākumā, tāpēc nav runāts par konkrētiem jautājumiem un tādām detaļām, kā, piemēram, Ukrainas reparācijas, valsts atjaunošanu, taču norādīts, ka sarunu centrā būs teritoriālie jautājumi un drošības garantijas Ukrainai. Šrāders klāstīja, ka, lai arī ASV ir uzsākusi diplomātiskā aktivitātes, Eiropa nedrīkst vērot un gaidīt norādes no Vašingtonas. Viņaprāt, eiropiešiem ir jāstiprina savas militārās spējas, lai ASV un Krievija nepaliktu pie jauna attiecību "restarta".

Pētnieks uzsvēra, ka bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija vēlējās atjaunot un stiprināt sadarbību ar Krieviju pēc Gruzijas teritoriju okupācijas 2008.gadā, kamēr Eiropa turpināja paļauties uz ASV drošības garantijām un militārajā jomā neveica gandrīz neko.

"Eiropas valstis nedrīkst pieļaut jaunu attiecību restartu starp ASV un Krieviju, ja tās pašas nav gatavas sniegt Ukrainai pietiekamu militāro atbalstu un drošības garantijas Kijivai piekrītot miera plānam, ko garantētu gan ASV, gan Eiropa. Attiecību restarts bez Krievijas atturēšanas ar militāriem līdzekļiem arī nākotnē nozīmēs jaunus karus," secināja LATO valdes loceklis.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu