Topošajam Mākslīgā intelekta centram varētu būt tiesības veidot "regulatīvo smilškasti". Ko tas nozīmē?

"Regulatīvā smilškaste" būtu īpašu vide, kurā var nepiemērot noteiktas normatīvo aktu prasības, lai veicinātu mākslīgā intelekta sistēmu izstrādi un testēšanu.

Sākotnēji komisijas deputāti pauda bažas par tādu ieceri, bet pēc vairākām darba grupas sanāksmēm vienojās par likuma redakciju, kas apmierina visas iesaistītās puses.

Rinkēviča padomniece Kristīne Līce, akcentējot iepriekš paustās bažas, teica, ka personu datu izmantošana ir tikai viens no variantiem, kā "smilškaste" varētu darboties. Līce uzsvēra, ka personu datu izmantošana neatceļ datu regulas prasības.

Likumprojekts noteiks, ka Latvijas Nacionālais mākslīgā intelekta centrs (LMIC) speciālā regulatīvā vidē izdos administratīvos aktus. Administratīvā aktā tiks ietverti speciālās regulatīvās vides noteikumi un nosacījumi, dodot atļauju nepiemērot atsevišķas normatīvo aktu prasības, kā arī paredzēs un noteiks laika periodu, kurā persona var veikt mākslīgā intelekta sistēmas izstrādi un pārbaudi regulatīvajā vidē. Mākslīgā intelekta sistēmas izstrāde un pārbaude nedrīkst apdraudēt valsts, sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošību vai cilvēku veselību un dzīvību, paredz likumprojekts.

Regulatīvās vides noteikumi varēs paredzēt atkāpes no spēkā esošo normatīvo aktu prasībām tiktāl, ciktāl tas objektīvi nepieciešams, lai nodrošinātu mākslīgā intelekta sistēmu izstrādi, pārbaudi un attīstību.

Ministru kabinets noteiks speciālās regulatīvās vides noteikumus, regulatīvās vides izveidē un darbībā iesaistītās kompetentās institūcijas, kārtību, kādā centrs veic specialajā regulatīvajā vidē iesniegto projektu iesniegumu atlasi, atlases nolikuma saturu un iesniegumu vērtēšanas kārtības un kritēriju izstrādes pamatprincipus, paredz komisijas atbalstītais priekšlikums.

Speciālā regulatīvajā vidē nebūs tiesīgs piedalīties komersants, kuram piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kapitālsabiedrība, kurā tieša vai netieša izšķiroša ietekme ir Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņiem vai juridiskajām personām, kā arī komersants, kuram pēdējo piecu gadu laikā ir piemērotas krimināla rakstura soda sankcijas.

Komisija trešdien noraidīja priekšlikumu palielināt Mākslīgā intelekta centra padomes locekļu skaitu. Nodibinājums "Laterāna Pontifikālās universitātes filiāle Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts" rosināja locekļu skaitu palielināt līdz desmit, to pamatojot ar nepieciešamību pēc neatkarīgas ētikas komisijas.

Likumprojekta mērķis ir veicināt "uzticama un droša mākslīgā intelekta pielietošanu sabiedrības labā produktivitātes un konkurētspējas celšanai".

Mākslīgā intelekta centra darbības fokusā būs sekmēt praktisku mākslīgā intelekta pielietošanu un nacionālo spēju izveidi ar mākslīgo intelektu saistītu risku vadību un prevenciju. LNMIC pārvaldīs mākslīgā intelekta radītos riskus demokrātijas integritātei, privātumam un cilvēku tiesībām.

Mākslīgā intelekta centrs tiks veidots kā nodibinājums, sadarbojoties universitātēm, uzņēmumiem un valsts pārvaldei. Proti, valsts būs viens no dibinātājiem, un centra darbinieki nebūs valsts amatpersonas. Nodibinājumā sadarbosies trīs puses - valsti pārstāvēs Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, zinātni pārstāvēs Latvijas Universitāšu asociācija, savukārt industriju - Latvijas Informāciju un komunikāciju tehnoloģiju asociācija, iepriekš atbildīgajā komisijā skaidroja ministre Inga Bērziņa (JV).

Plānots, ka LNMIC struktūru veidos centra padome, centra valde jeb centra direktors, kas veiks biedrību un nodibinājumu likumā noteiktās valdes funkcijas, un centra sekretariāts.

Centra padome pildīs pārraudzības un konsultatīvās funkcijas, tostarp pārraudzīs valdes darbu. Padomi vadīs padomes priekšsēdētājs. Tāpat likumprojekts paredz, ka centra padomi izveido dibinātāji ne vairāk kā deviņu locekļu sastāvā, iekļaujot tajā padomes priekšsēdētāju. Centra izpildinstitūcija būs centra direktors, kuru amatā apstiprinās centra padome. Padomes locekļi atalgojumu nesaņems.