Zināms, ka cilvēkiem dokumentālais krimināls, sauksim to tā, iet pie sirds ļoti. Nav zināmi daudzi, kuri, caur pirkstu starpām vērodami kanibāla Džefrija Dāmera tiesas sēdi, nebūtu sevī sajutuši tik saldās un saltās baiļu trīsas. Bail, bet patīkami. Paradokss.
Karolīnas juristu un žurnālistu skolas eksperti raksta, ka aizrautība ar dokumentālo kriminālu sakņojas vairākās lietās. Šie sensacionālie stāsti pievelk cilvēkus ziņkārības dēļ. Viņi vēlas uzzināt, kāda ir noziedznieku motivācija, interesējas par tiesu sistēmām un alkst piedzīvot baudpilno mirkli, kad noziegums atrisināts.
Jā, varbūt varētu piekrist Karolīnas ekspertiem, tomēr te viņi vairās minēt īsto iemeslu, kāpēc cilvēki skatās dokumentālo kriminālu, proti – jo vēlas kairināt sevi ar apziņu, ka visas tās šausmas ir tik tuvu, bet reizē tik tālu. Skatoties, kā tiek stāstīts par brāļiem Menendeziem, kas brutāli nogalināja savus vecākus, mēs viegli noskurināmies un nodomājam, ka tas jau tur tālajā Kalifornijā, dziļi sevī tomēr saprazdami, ka divi izlutināti un prātu izkūkojuši dēli var gadīties jebkurā pasaules vietā. Dievs pasargi!