/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2025/02/19/16667143t1h7a56.jpg)
Vai visumā bez mums ir vēl kādas saprātīgas būtnes? Ja vien par tādām mēs varam uzskatīt paši sevi. Jauns pētījums ļauj domāt, ka mūsu civilizācijai līdzīgas saprātīgu būtņu kopienas rašanās kosmosā varētu arī nebūt tik reti sastopama un iespējama kā uzskatīts līdz šim. Zinātnieki uzskata, ka cilvēka rašanās, iespējams, nemaz nav tikai unikāla un veiksmīga apstākļu sakritība, bet gan pavisam normāla notikumu gaita.
Viens no cilvēces lielākajiem noslēpumiem ir jautājums par to, vai mēs kosmosā esam vieni. No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka saprātīga dzīvība nav pārāk izplatīta – galu galā mēs nekad neesam saņēmuši signālu no svešas civilizācijas. Taču, iespējams, tam ir citi iemesli, jo žurnālā “Science Advance” publicētais ASV zinātnieku pētījums liecina, ka tādas inteliģentas dzīvības formas kā cilvēks ir daudz izplatītākas, nekā uzskatīts iepriekš.
Pensilvānijas štata universitātes zinātnieki iepriekš bija izvirzījuši teoriju, saskaņā ar kuru saprātīgas dzīvības attīstība ietver veselu virkni ļoti neticamu soļu. Šos “grūtos soļus” 1983. gadā izstrādāja un aprakstīja fiziķis Brendons Kārters.