/nginx/o/2018/09/02/11365827t1hfb8c.jpg)
Latvijā uzņēmējdarbību kavē bailes no neveiksmes un lēna mākslīgā intelekta pieņemšana, izriet no "Uzņēmējdarbības globālā monitoringa" (GEM) ziņojuma "Uzņēmējdarbības realitātes pārbaude".
Latvijā uzņēmējdarbību kavē bailes no neveiksmes un lēna mākslīgā intelekta pieņemšana, izriet no "Uzņēmējdarbības globālā monitoringa" (GEM) ziņojuma "Uzņēmējdarbības realitātes pārbaude".
2024.gadā nacionālie eksperti novērtēja Latvijas uzņēmējdarbības vidi kā nedaudz virs apmierinošas, ar Nacionālā uzņēmējdarbības konteksta indeksu (NECI) 5,1, kas ir par 0,1 vairāk nekā gadu iepriekš.
Tomēr attiecībā uz valdības politiku un uzņēmējdarbības finansējumu, Latvija joprojām atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, teikts ziņojumā.
Uzņēmējdarbības popularitāte Latvijā ir salīdzinoši augsta, teikts ziņojumā. Teju puse pieaugušo zina kādu, kurš nesen sācis savu uzņēmējdarbību. Katrs piektais pieaugušais nākamo trīs gadu laikā plāno sākt savu uzņēmējdarbību.
Vairāk nekā puse pieaugušo uzskata, ka viņiem ir nepieciešamās prasmes vai pieredze, lai sāktu savu uzņēmējdarbību.
Tomēr tikai divi no pieciem redz labas iespējas vietējā tirgū.
No tiem, kuri redz iespējas, teju puse tās neizmantos bailēs no uzņēmējdarbības neveiksmes, norādīts ziņojumā.
Lai veicinātu lielāku uzticību potenciālo uzņēmēju vidū, ziņojumā norādīts uz nepieciešamību pēc papildu atbalsta un uzlabojumiem uzņēmējdarbības ekosistēmā gan izglītības, gan politikas jomā.
Uzņēmējdarbības izglītība Latvijā aizvien tiek uztverta kā nepilnīga, teikts ziņojumā.
Arī nacionālie uzņēmējdarbības eksperti novērtē izglītības un apmācību programmu kvalitāti kā zemu. Šo trūkumu novēršana var radīt atbalstošāku vidi jauniem uzņēmumiem Latvijā, secinājuši eksperti.
Bailes no uzņēmējdarbības neveiksmes pieaug visā pasaulē, norāda pētnieki. Pērn 49% aptaujāto norādīja, ka viņi neuzsāks uzņēmējdarbību, jo baidās, ka tā varētu izgāzties. Salīdzinājumam 2019.gadā šādu atbildi sniedza 44% respondentu.
Uzņēmējiem tāpat nav skaidrības par mākslīgā intelekta lomu savos uzņēmumos. Neskatoties uz pieaugošo izpratni, Latvija aizvien atpaliek no daudzām citām ekonomikām attiecībā uz mākslīgā intelekta pieņemšanu. Salīdzinājumā ar vadošajiem tirgiem, kur vairāk nekā puse uzņēmēju uzskata, ka mākslīgajam intelektam būs izšķiroša nozīme viņu biznesā, Baltijas reģions joprojām ir piesardzīgs, secināts ziņojumā.
Tas atklāj, ka 20% jauno uzņēmēju Latvijā uzskata mākslīgo intelektu par ļoti svarīgu savu biznesa darbību nodrošināšanai nākamo trīs gadu laikā. Tikmēr esošo uzņēmumu īpašnieki mākslīgā intelekta vērtību saskata mazāk - 14% no viņiem mākslīgo intelektu uzskata par svarīgu biznesā.
Pētnieki aicina Latvijas uzņēmējus aktīvāk un mērķtiecīgāk izmantot mākslīgā intelekta tehnoloģiju piedāvātās iespējas, uzsverot, ka tā efektīva izmantošana var veicināt ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un nostiprināt Latvijas pozīcijas globālajā tirgū.
GEM ir starptautisks pētniecisks projekts, kas 26 gadus atspoguļo uzņēmēju uzskatus, motivāciju un uzņēmējdarbības nacionālo kontekstu. Datus par uzņēmējdarbības attīstību Latviju apkopo un analizē Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā un Baltijas Starptautiskais ekonomisko politikas pētījumu centrs (BICEPS), sadarbojoties ar pētījumu "SKDS".
Ziņojums šonedēļ tika publicēts Bilbao, Spānijā. Aptaujā piedalījās vairāk nekā 150 000 respondentu no 50 dažādām ekonomikām visā pasaulē.