ĀM parlamentārā sekretāre: Nākamajā ES daudzgadu budžetā Eiropas drošības stiprināšanai jābūt prioritātei

Kā aģentūru LETA informēja ĀM, sanāksmē, kas notika Varšavā, Polijā, notika diskusijas par Eiropas drošības un noturības jautājumiem, kā arī nākamā ES daudzgadu budžeta 2028.-2034.gadam prioritātēm. Eiropas lietu ministri diskutēja arī par hibrīdo apdraudējumu, ar ko ikdienā saskaras ES paplašināšanās procesā esošās valstis, un iespējamiem pretpasākumiem.

ĀM atzīmē, ka kopš Krievija sāka pilna mēroga karu Ukrainā 2022.gada 24.februārī hibrīdie apdraudējumi ES, NATO un to dalībvalstīm ir būtiski pieauguši. Hibrīdie apdraudējumi skar arī tās valstis, kuras ir jau sākušas vai vēlas sākt sarunas par iestāšanos kādā no minētajām organizācijām. Pērn ar hibrīdajiem apdraudējumiem saskārās Moldova, Ukraina, kā arī Rietumbalkānu valstis - Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Serbija, kā arī Gruzija.

Melbārde akcentēja, ka svarīgi ir stiprināt ES paplašināšanās procesā esošo valstu drošību un noturību pret hibrīdo apdraudējumu, terorismu, manipulatīvu iejaukšanos, dezinformāciju un kiberuzbrukumiem.

Balstoties uz Somijas bijušā prezidenta un Eiropas Komisijas prezidentes īpašā padomnieka Sauli Nīnistes un ES augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Kajas Kallasas sagatavoto ziņojumu "Drošāk kopā - Eiropas civilās un militārās sagatavotības un gatavības stiprināšana" un rekomendācijām, dalībnieki diskutēja par to, kā stiprināt gatavību krīzēm.

Melbārde pauda, ka drošība ir visa pamatā - tā ir priekšnosacījums gan ekonomiskajai izaugsmei, gan cilvēku labklājībai. Viņa klāstīja, ka iedzīvotājiem jākļūst aktīvākiem un informētākiem par savu lomu drošības stiprināšanā. Tāpat ĀM parlamentārā sekretāre uzskata, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā vajadzīga pilnīgi jauna pieeja, lai veicinātu ES gatavību reaģēt uz pašreizējām un potenciālām krīzēm.

"Sabiedrības noturības spēju stiprināšana un iesaiste krīžu pārvarēšanā ir nozīmīga daļa no ilgtspējīgas Eiropas civilās un militārās sagatavotības un gatavības," atzīmēja ĀM parlamentārā sekretāre.

Diskusijā par nākamo ES daudzgadu budžetu Melbārde norādīja, ka, plānojot ambiciozu budžeta kopapjomu, jāņem vērā ģeopolitiskā realitāte, tostarp attiecībā uz finansējumu drošības un aizsardzības vajadzībām, lai īpaši atbalstītu ES Austrumu pierobežas reģionus.

Pēc viņas paustā, lai stiprinātu ES konkurētspēju, svarīgi turpināt teritoriālo, ekonomisko un sociālo konverģenci ar tradicionālo politiku, proti, kohēzijas un kopējās lauksaimniecības politikas palīdzību. Melbārde uzsvēra, ka Latvija ir atvērta diskusijām gan par finansējuma dažādošanu, gan izmaiņām ES daudzgadu budžeta struktūrā, ja tās ir vērstas uz efektivitātes uzlabošanu un fokusējas uz instrumentiem, kuri pārklājas.

ES daudzgadu finanšu shēma ir politikas un finanšu plānošanas mehānisms, kas nosaka ES budžeta maksimālo kopapjomu un izdevumus. Pašreizējais ES daudzgadu budžets ir spēkā no 2021.gada 1.janvāra līdz 2027.gada 31.decembrim. Latvijas prioritārie virzieni nākamajās ES daudzgadu budžeta perioda sarunās ir drošība un aizsardzība, kohēzijas politika, kopējā lauksaimniecības politika un atbalsts "Rail Baltica" projekta īstenošanai.

ES Eiropas lietu ministru neformālās sanāksmes notiek reizi pusgadā ES Padomē prezidējošajā valstī, kas šī gada pirmajā pusē ir Polija. Savukārt formālās Vispārējo lietu padomes sanāksmes tiek rīkotas Briselē un Luksemburgā reizi mēnesī.