Vai Eiropa gatavojas karam? ES līderi vienojas par militārās industrijas jaudu pieaugumu (5)

Kā pēc ES valstu līderu tikšanās sociālajā vietnē vēsta Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), šie lēmumi tikšot pieņemti ciešā sadarbībā ar NATO.

Sarunā ES valstu līderi apsprieduši arī Ukrainas drošības garantijas, kā arī Eiropas lomu ilgstoša un stabila miera nodrošināšanai Ukrainā. Siliņa piedāvājusi izstrādāt kopīgu rīcības plānu, kas guvis vairāku valstu līderu atsaucību.

Siliņa līdzīgi kā vairāku citu valstu vadītāji sarunā piedalījās attālināti.

Kā vēstīts, Francijas prezidents Emanuels Makrons šodien organizēja vēl vienu tikšanos, lai apspriestu kara Ukrainā un Eiropas drošības jautājumus.

Makrons pirms sarunām pauda viedokli, ka ASV prezidentam Donaldam Trampam var izdoties atsākt noderīgu dialogu ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

Makrons arī sacīja, ka Parīze negrasās sūtīt karavīrus uz konflikta zonu Ukrainā, bet kopā ar sabiedroto Lielbritāniju apsver izvietot ekspertus vai pat karavīrus ierobežotā skaitā ārpus jebkuras konflikta zonas.

ASV prezidents Donalds Tramps pagājušo trešdien pārsteidza gan Ukrainu, gan Eiropas sabiedrotos, paziņojot, ka viņam bijusi "ilga un ārkārtīgi produktīva" telefonsaruna ar Putinu, kurā viņi vienojušies "nekavējoties" sākt sarunas par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu.

Pēc tam Makrons pirmdien sapulcēja pie sevis Parīzē ietekmīgāko Eiropas valstu līderus, lai apspriestu situāciju Ukrainā un Eiropas drošību.

Trampa rīcība un izteikumi raisījuši bažas Ukrainā un Rietumos, ka Vašingtona varētu spiest Kijivu piekrist pamieram uz Maskavas nosacījumiem, un notikušās ASV un Krievijas sarunas Rijādā šīs bažas tikai pastiprinājušas.

ASV un Krievijas amatpersonas pēc sarunām Saūda Arābijā paziņoja, ka tiks izveidotas augsta līmeņa delegācijas, kas turpinās sarunas par Ukrainas kara izbeigšanu.