Pagaidu platformu ieviešana 15 dzelzceļa stacijās tik drīz nenotiks – LDz projekts iekavējies

Iepriekš LDz plānoja līdz šī gada vidum ieviest pagaidu platformu risinājumus 15 dzelzceļa stacijās, tomēr patlaban kompānijas pārstāvji norādīja, ka būs nepieciešams ilgāks laiks, nekā sākotnēji bija iecerēts.

LDz skaidroja, ka patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" projekta ieviešanas termiņiem, tostarp, Rīgas Centrālās stacijas pārbūves darbu pabeigšanu, tādēļ LDz pagājušajā gadā sāka darbu, lai nodrošinātu pagaidu risinājumu ērtai iekāpšanai vilcienos Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā un citās stacijās, kuras bija paredzēts modernizēt "Rail Baltica" projektā.

Tostarp pērn tika izsludināts iepirkums par projekta izstrādi, un pašlaik divi uzņēmumi veic projektu izstrādi pagaidu konstrukcijām, kuras paredzēts izbūvēt kopumā 15 stacijās un pieturvietās uz esošajām pasažieru platformām.

Tāpat LDz norādīja, ka pagaidu konstrukciju izveidē būtiski ir nodrošināt to ekspluatācijas drošību, projekts ir jāsaskaņo ar Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju un citām atbildīgajām institūcijām, kā arī konstrukciju būvdarbi notiktu vienlaikus pasažieru pārvadājumu līdzšinējai intensitātei, kam nepieciešams rūpīga plānošana.

Tādējādi šī pagaidu risinājuma ieviešanai ir nepieciešams ilgāks laiks, nekā sākotnēji bija iecerēts, piebilda LDz pārstāvji. Paralēli šiem īstermiņa risinājumiem, LDz ir sācis darbu, lai, neskatoties uz neskaidro "Rail Baltica" ieviešanas grafiku, tuvāko gadu laikā veiktu modernizācijas darbus arī vairākās citās stacijās, piemēram, Torņkalns, Zasulauks un Depo.

LDz informēja, ka peronu modernizācijas projektā patlaban pasažieru ekspluatācijai ir pieejami paaugstinātie peroni 31 dzelzceļa stacijā no kopumā projektā ietvertajām 48 stacijām. Plānots, ka būvdarbu veicējiem līdz šī gada beigām ir jānodod ekspluatācijā atlikušās 17 modernizētās pasažieru platformas.

LDz turpinās arī pasažieru infrastruktūras tālāku modernizāciju ārpus dzelzceļa elektrificētās zonas, lai nodrošinātu dzelzceļa transporta pakalpojumu pieejamību pasažieriem, tostarp cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Pašlaik elektrificētajās dzelzceļa līnijās viena līmeņa iekāpšana jaunajos elektrovilcienos ir nodrošināta vairāk nekā 50 stacijās, bet bet līdz šī gada beigām šis skaits pieaugs par vēl 17 stacijām.

Tomēr LDz atzīmē, ka stacijās, kur tagad nav pieejamas paaugstinātās platformas, pasažieriem, kuri pārvietojas ratiņkrēslā, vecākiem ar bērnu ratiņiem un citām pasažieru grupām ir pieejami vairāki risinājumi, kas atvieglo to iekāpšanu un izkāpšanu no vilcieniem. Tostarp jaunie elektrovilcieni ir aprīkoti ar izlaižamām rampām, kas nodrošina iespēju nokļūt vilcienā personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām arī vietās, kur  nav pieejama augstā platforma.

Savukārt, ja pasažieris izmanto kādu no dīzeļvilcienu reisiem, ir iespējams izmantot LDz mobilā pacēlāja pakalpojumu, kas ir pieejams 20 stacijās. Šis pakalpojums ir jāpiesaka diennakti pirms plānotā brauciena. Tāpat atsevišķos AS "Pasažieru vilciens" (PV) dīzeļvilcienu reisos ir pieejams arī modernizētajā dīzeļvilcienā iebūvēts pacēlājs, un tā izmantošana arī ir jāpiesaka diennakti pirms brauciena.

Iepriekš LDz pārstāvji norādīja, ka pagaidu risinājumi ir nepieciešami stacijās, kuru modernizācija ir paredzēta "Rail Baltica" projektā, jo projekta ieviešana kavējas. Tās ir deviņas stacijas - Rīgas Centrālā stacija, Torņakalns, Zasulauks, Depo, Vagonu parks, Jāņavārti, Daugmale, Salaspils un Saulkalne.

Risinājumi ērtākai iekāpšanai vilcienā ir nepieciešami vēl sešās stacijās - Rumbula, Dārziņi, Cena, Inčupe, Kūdra un Kaibala. Šīs stacijas netika iekļautas peronu modernizācijas projektā, jo tās bija plānots slēgt nelielās pasažieru plūsmas dēļ.

Jau ziņots, ka peronu modernizācijas projektā paredzēts modernizēt 48 paaugstinātās pasažieru platformas un ar tām saistīto infrastruktūru Krustpils, Saulkrastu, Tukuma un Jelgavas līnijā. Krustpils līnijā paredzēts pārbūvēt 12 peronus, Saulkrastu līnijā - 20, Tukuma līnijā - deviņus, bet Jelgavas līnijā - septiņus.

Projekta izmaksas ir 44,4 miljoni eiro, tostarp ES Kohēzijas fonda finansējums ir 37,8 miljoni eiro, bet LDz līdzfinansējums - 6,6 miljoni eiro.

LDz noslēdzis līgumus ar diviem būvniecības uzņēmumiem. Staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību Jelgava, Tukuma, Krustpils līnijās, kā arī Saulkrastu līnijas posmā Kalngale-Skulte veic pilnsabiedrība "BMGS-Fima", kuru veido AS "BMGS" un pilnsabiedrība "Fima Group", kuru savukārt veido Lietuvas "Fima" un Latvijas SIA "Fima". Savukārt Saulkrastu līnijas posmā Zemitāni-Vecāķi jeb Rīgas mezglā šos darbus veic uzņēmums "Leonhard Weiss".

Ērta piekļūstamība pasažieru platformām gan aizvien nav galvenajā Latvijas pasažieru dzelzceļa satiksmes mezglā - Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, kur pasažieriem ir ievērojami apgrūtināta iekāpšana un izkāpšana no jaunajiem vilcieniem, jo peroni ir zemi, kā arī uz tiem jānokļūst pa stāvām kāpnēm apmēram divu stāvu augstumā.

Līdzīgi zemie peroni un apgrūtināta iekāpšana vilcienos ir arī diezgan plaši izmantotajās Torņkalna un Zasulauka stacijās Rīgā, un arī tajās modernizācija tuvākajā laikā nav gaidāma, jo to, tāpat kā Centrālās stacijas modernizāciju, iecerēts veikt tikai "Rail Baltica" projektā, kura nākotne šobrīd ir neskaidra.

LDz koncerna apgrozījums 2023. gadā bija 263,529 miljoni eiro, kas ir par 3,4% vairāk nekā 2022. gadā, taču koncerns cieta 3,231 miljona eiro zaudējumus.

LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna valdošais uzņēmums.