:format(webp)/nginx/o/2024/08/16/16292582t1h1b4c.jpg)
Kad ierodamies Rīgas patversmes Dienas centrā bezpajumtniekiem un maznodrošinātajiem, tā ikdiena mums atklājas visā savā krāšņumā. Ir Latvijai netipiski saulaina diena, bet -5 grādu sals kož pirkstu galos un degunā, kas pieradis pie siltās ziemas. Uz dienas centru apsildīties atnācis kāds bēdu brālis stiprā alkohola reibumā, jau pa gabalu izplatot ap sevi spēcīgu grādīgā smārdu. Ar pirmo piegājienu viņš netiek iekšā pa durvīm, kas mehāniski pašas atveras un aizveras, taču viņš nepadodas un apņēmīgi mēģina vēlreiz iekarot šo cietoksni.
Abonentiem
Foto ⟩ No vadītāja par bezpajumtnieku - viens solis
Juris uz ielas nonāca pēc smagas slimības
Dienas centra otrajā stāvā, kur atrodas atpūtas un televizora telpa, sastopam Juri. Ja Juri satiktu tramvajā vai veikalā, nemūžam neiedomātos, ka viņš dzīvo uz ielas. Sirms kungs gados ar koptu bārdu un rūpju izvagotu seju. Viņam ir 67 gadi. Armijā nācies dienēt nepatīkamā vietā, ļoti tālu prom no Latvijas – Novaja Zemļa Krievijā, kur atrodas atompoligons. “Tur es pazaudēju lielāko daļu matu un visus savus zobus. Principā esmu saņēmis tādu pašu radiācijas daudzumu kā Černobiļas glābēji.”