/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2025/02/21/16672485t1he4cb.jpg)
ASV valdība arvien vairāk attālinās no Eiropas – tās militārais atbalsts kļūst aizvien mazāk iespējams, ja piepildītos ļaunākais scenārijs. Nesen veikts pētījums atklāj, kā Eiropas valstīm būtu jāsagatavojas šādai iespējamai situācijai. Prognozes par negatīvā scenārija īstenošanos ir dažādas, dažas no tām – visnotaļ pesimistiskas. Tomēr pozitīvā ziņa ir tāda – kaut arī Eiropas militārai stiprināšanai nepieciešamais līdzekļu apjoms ir visai iespaidīgs, tas tomēr ir mazāks nekā koronavīrusa pandēmijā iztērētā nauda.
Saskaņā ar pētījumu Eiropai bez ASV atbalsta pašai būtu jāmobilizē aptuveni 300 000 papildu karavīru konfliktā pret Krieviju. Briseles pētniecības institūta “Bruegel” un Ķīles Pasaules ekonomikas institūta (IfW) veiktā analīze atklāj, ka efektīvai Krievijas apturēšanai būtu nepieciešami aptuveni 250 miljardi eiro gadā.
Pētījuma autori vadās no pieņēmuma, ka Eiropā būtu jāizvieto aptuveni 50 papildu brigādes ar kopējo karavīru skaitu 300 000. Tam būtu nepieciešami vismaz 1400 jauni kaujas tanki un 2000 kājnieku kaujas mašīnu, kas pārsniegtu visus Vācijas, Francijas, Itālijas un Lielbritānijas pašreizējos sauszemes spēku krājumus. Turklāt Eiropai katru gadu būtu jāsaražo aptuveni 2000 tālās darbības rādiusa bezpilota lidaparātu.