NATO plāno būvēt cauruļvadu, kas apgādās ar degvielu karaspēku, ja izcelsies karš ar Krieviju (10)

“Der Spiegel” apraksta situāciju Žešovas lidostā, Polijas dienvidaustrumos, aptuveni 80 kilometru attālumā no robežas ar Ukrainu, kur izvietotas divas pretgaisa aizsardzības sistēmas “Patriot”. Vismaz sešus mēnešus tām jāaizsargā vissvarīgākais Rietumu ieroču pārkraušanas centrs, kas paredzēts Ukrainas apgādei.

Turpat blakus komandpunktam dienu un nakti rūc astoņi lieli ģeneratori. Tie apgādā augsto tehnoloģiju sistēmu ar augstsprieguma strāvu. Neatkarīga elektroenerģijas piegāde nav lēta. Katru dienu tiek patērēti no 8000 līdz 10 000 litru degvielas, bet katru otro dienu tam ir vajadzīga jauna degvielas autocisterna.

Tomēr tas, kas nav problēma miera laikā, NATO un Krievijas militārā konflikta gadījumā nevarētu ilgi pastāvēt.

Pieprasījums pēc karadarbībai nepieciešamās degvielas, it īpaši iznīcinātāju lidmašīnām, būtu tik liels, ka piegādes ar kravas transportu vai pa dzelzceļu to nevarētu nodrošināt vajadzīgajā ātrumā.

Aizsardzības gadījumā, kā skaidro kāds NATO ģenerālis, apgādes maršruti būtu “mūsu Ahileja papēdis”. Nepieciešamības gadījumā munīciju un rezerves daļas uz fronti varētu nogādāt ar lidmašīnu, saka virsnieks, taču diez vai tas būtu iespējams attiecībā uz degvielu tās milzīgā patēriņa dēļ. Saskaņā ar “Der Spiegel” rīcībā nonākušo Bundesvēra iekšējo dokumentu, pastāv “ievērojamas problēmas ar ilgtspējīgu degvielas piegādi spēkiem, kas ārkārtas situācijā būtu jāizvieto uz austrumu robežas”. “Pieprasījums ir milzīgs.”

NATO vēl no Aukstā kara laikiem šī problēma ir zināma. Tāpēc, sākot ar pagājušā gadsimta 50. gadiem, alianse bija izveidojusi cauruļvadu sistēmu, pa kuru varēja droši nogādāt lielu daudzumu benzīna un dīzeļdegvielas karaspēkam frontes tuvumā. Tomēr, tā kā robeža starp Rietumiem un Austrumu bloku tobrīd gāja tieši pa Vācijas vidu, starp veco Federatīvo Republiku un VDR, caurules tika izbūvētas tikai līdz Rietumvācijai – un tur tās beidzas vēl šodien.

Cauruļu maksimālais diametrs ir 12 collas (30 cm), un tās atrodas zem zemes aptuveni viena metra dziļumā. Virs zemes trasi var atpazīt pēc sarkanbaltsarkanajiem stabiņiem, kas izvietoti ik pēc dažiem simtiem metru.

Četrus mēnešus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā NATO paziņoja, ka nodrošinās “visus nepieciešamos resursus, infrastruktūru, spējas un spēkus”.

Drīz pēc tam NATO Militārā komiteja, alianses augstākā militārā institūcija, uzdeva stratēģiskās vadības iestādēm Briseles štābā un štābā Monsā, Beļģijā, plānot cauruļvadu un degvielas krātuvju būvniecību.

Saskaņā ar 2024. gada jūlijā Aizsardzības ministrijas vadībai iesniegto informāciju, sabiedroto iekšējās apspriedēs atklājās, ka cauruļvadu sistēmas ir “NATO degvielas piegādes mugurkauls”. Tāpēc esošo sistēmu paplašināšana, koncentrējoties uz Austrumeiropu un atsevišķu cauruļvadu sistēmu savienošanu, ir “būtiska nākotnes apgādes sastāvdaļa”.

Atšķirībā no NATO Varšavas pakts nebija izbūvējis militārus cauruļvadus. Lai aizpildītu plaisu uz Austrumeiropu, cauruļvads, kas ved no Bramsche, Lejassaksijā, tiks pagarināts uz Poliju. Vēl vienu maršrutu paredzēts izbūvēt no Ingolštates apgabala Bavārijā uz Čehiju. Tiek apsvērta arī iespēja savienot ziemeļu cauruļvadu sistēmu ar centrālo cauruļvadu sistēmu.

Cauruļvadi tiks būvēti arī Polijā un Čehijā, lai transportētu degvielu tālāk uz austrumiem, piemēram, uz Lietuvu, kur Bundesvērs plāno izvietot brigādi.

Federālās Aizsardzības ministrijas plānotāji paredz, ka katra izbūvētā kilometra izmaksas būs viens miljons eiro. Viņi lēš, ka maršrutam Ingolštate-Čehija būs vajadzīgi aptuveni 240 miljoni eiro, maršrutam Bramsche-Polija - viens miljards eiro, bet savienojumam starp NEPS un CEPS cauruļvadu sistēmām - līdz pat 470 miljoniem eiro.

Paredzams, ka projekta kopējās izmaksas sasniegs 21 miljardu eiro.

Vācija megaprojektā ieguldīs vairāk nekā 3,5 miljardus eiro, izdevumam “Der Spiegel” teica aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss (SPD). “Mūsu karavīriem uzticama degvielas piegāde ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem viņu operatīvai gatavībai,” teica ministrs.

Viss būvniecības periods tiek lēsts 20 līdz 25 gadu garumā, un lielāko daļu cauruļvada plānots pabeigt līdz 2035. gadam. Tomēr šādu megaprojektu realitāte bieži vien ir citāda.

Plānotāji min vairākus iekšējos faktorus, kas varētu aizkavēt būvniecību un palielināt izmaksas. Piemēram, cauruļvads ir jābūvē zem vairākām upēm, tostarp Vezeru un Elbu. Pa ceļam ir ūdens un dabas aizsardzības teritorijas, kas jāaizsargā no iespējamiem negadījumiem. Jānoskaidro īpašumtiesību jautājumi. Ja īpašnieki nepiekritīs, saskaņā ar iekšējiem ziņojumiem tos varētu atsavināt.

Aizsardzības ministrija jau domā par to, kā pārvarēt gaidāmo pretestību. Iedzīvotāji, kā arī vietējās pašvaldības un federālās zemes var vērsties tiesā pret šādiem lieliem projektiem, piemēram, atsavināšanas draudu vai vides apsvērumu dēļ. Tiek apgalvots, ka trīs tiesu instancēs varētu aizkavēt būvniecību līdz pat desmit gadiem. Atsevišķs Infrastruktūras paātrināšanas likums varētu ierobežot šādu tiesvedību. Līdzīgi likumi pēdējos gados ir ļāvuši ātri būvēt, piemēram, sašķidrinātās dabasgāzes termināļus.

ASV prezidenta Donalda Trampa ievēlēšanas dēļ finansējums tiek uzskatīts par neskaidru. Lielāko daļu izmaksu ir paredzēts finansēt kopīgi ar NATO. Vācija 2024. gadā kopīgajiem uzdevumiem ieguldīja aptuveni 16% - tikpat daudz, cik ASV.

Līdzekļi tiks piešķirti no NATO infrastruktūras programmas. Pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai alianse nolēma palielināt tai paredzēto finansējumu par 25% gadā. Briselē ir jautājums, vai Tramps varētu pieprasīt, lai Eiropas sabiedrotie uzņemas lielāku daļu.

Taču, pat ja viss noritēs gludi un būvniecība notiks, kā plānots, saglabāsies viena problēma. Aviācijas degvielu nevar uzglabāt bezgalīgi ilgi. Pēc zināma laika tā var inficēties ar baktērijām vai aviācijas degvielas sastāvdaļas var sadalīties ķīmisko un fizikālo procesu rezultātā. “Ne viens, ne otrs no šiem faktoriem nav pieņemams aviācijas degvielai drošības apsvērumu dēļ,” teikts plānošanas dokumentos.

Tāpēc nepietiek ar aviācijas degvielas transportēšanu uz austrumiem un uzglabāšanu tur. Degviela ir regulāri jāizmanto. Aptuveni 90% šīs degvielas, kas glabājas militārajās noliktavās Rietumvācijā, tiek izmantoti civilajās lidostās. Tāpēc vairākas civilās lidostas, tostarp Brēmenes, Hamburgas, Hannoveres un Berlīnes-Brandenburgas, tiks savienotas ar jaunajiem cauruļvadiem. Tās varētu saņemt aviācijas degvielu, izmantojot cauruļvadus. Vismaz tik ilgi, kamēr nav ārkārtas situācijas.