“Daudzi tur zaudējuši kaudzi naudas”. Trampa sponsors apšauba ASV naftinieku vēlmi atgriezties Krievijas tirgū (2)

Hamms arī atgādināja, ka Tramps vēl nav atcēlis enerģētikas sankcijas pret Krieviju. “Tās var būt ļoti efektīvas. Īpaši ar sekundārajām sankcijām, kas attiecas uz ikvienu, kurš transportē, apstrādā vai tirgo [naftu],” viņš sacīja. Miljardieris pateicās liktenim par to, ka neseko citu investoru piemēram un neveic ieguldījumus Krievijā, kas “gadu desmitiem ir palikusi sarežģīta vieta”, kur veikt uzņēmējdarbību.

Rietumu sankcijas, kas sekoja Krimas aneksijai 2014. gadā un plaša mēroga iebrukumam Ukrainā 2022. gadā, lika daudziem uzņēmumiem pamest Krievijas tirgu. Piemēram, ASV naftas un gāzes gigants “ExxonMobil” atteicās no kopīgiem projektiem ar “Rosneftj Arktikā”, Rietumsibīrijā un Melnās jūras šelfā un 2022. gadā norakstīja 2,3 miljardus ASV dolāru lielus zaudējumus saistībā ar projektu Sahalina-1. Lielbritānijas BP, kas bija viens no lielākajiem “Rosneftj” akcionāriem, zaudēja 25,5 miljardus ASV dolāru, Francijas “Total Energies”, kam piederēja daļa NOVATEK, zaudēja 14,8 miljardus ASV dolāru, bet Lielbritānijas un Nīderlandes “Shell”, kas investēja “Nord Stream 2”, “Sakhalin-2” un vairākos kopuzņēmumos ar “Gazprom Neftj”, zaudēja 4,2 miljardus ASV dolāru.

Lielākā daļa FT aptaujāto analītiķu piekrita Hammam, ka ASV naftas ražotāji būs piesardzīgi pret atgriešanos Krievijas tirgū. “Politiskie riski joprojām ir augsti - iespējamā sankciju mīkstināšana varētu tikt atcelta, ja mainītos ASV administrācija. Uzņēmumi nesteigsies atgriezties tirgū, kur noteikumi mainās vienas nakts laikā,” skaidroja Tatjana Mitrova, Kolumbijas Universitātes Pasaules enerģētikas politikas centra pētniece.

18. februārī notika ASV un Krievijas delegāciju pirmās sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Pēc tam viens no tikšanās dalībniekiem, Krievijas tiešo investīciju fonda (RDIF) vadītājs Kirils Dmitrijevs, sacīja, ka sagaida vairāku ASV uzņēmumu atgriešanos jau 2025. gada otrajā ceturksnī, lēšot, ka to zaudējumi no aizbraukšanas pārsniegs 300 miljardus ASV dolāru. Viņš nenosauca konkrētus vārdus, bet uzsvēra bijušos enerģētikas nozares dalībniekus. “Amerikāņu naftas kompānijas Krievijā veica ļoti veiksmīgu uzņēmējdarbību. Mēs uzskatām, ka kādā brīdī tās atgriezīsies, jo kāpēc gan tās gribētu atteikties no tām iespējām, kas tām tika dotas, lai piekļūtu Krievijas dabas resursiem?”, sacīja Dmitrijevs. Vienlaikus viņš piebilda, ka Krievija un ASV vēl nav pieskārušās tēmai par gāzes piegāžu atsākšanu Eiropai, izmantojot izdzīvojušo “Nord Stream” atzaru, un par to sašķidrinātās dabasgāzes projektu likteni, uz kuriem attiecās sankcijas.