:format(webp)/nginx/o/2025/02/23/16678039t1h28ec.jpg)
Finanšu tehnoloģiju uzņēmējs un podkāsta “Virziens” veidotājs – tā sevi publiski pozicionē Armands Broks. Plašākas sabiedrības uzmanības lokā viņš nonāca pavisam nesen. Pēc tam, kad intervijā savā podkāstā Broks premjerei Evikai Siliņai (JV) kā labo piemēru piesauca Īlona Maska vadīto valdības efektivitātes departamentu ASV (DOGE), Siliņa viņam piedāvāja nākt un darīt kaut ko līdzīgu Latvijā. Vēlāk gan premjeres pārstāvji precizēja, ka par sadarbības formātu vēl būs jāvienojas.
Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” noskaidroja, ka Broks jau ilgāku laiku mēģina ienākt politikā, bet Broka uzturētais jaunā profesionāļa tēls gan disonē ar viņa biznesa saitēm ar Krieviju un pazīšanos ar vairākām koruptīvos skandālos iesaistītām personām.
Premjeres Siliņas dialogs ar Broku pēc podkāsta “Virziens” epizodes publicēšanas izraisīja dažādu pretrunīgu virsrakstu un sociālo tīklu ierakstu gūzmu gan no abiem iesaistītajiem, gan no medijiem un politikas vērotājiem. Skaļos virsrakstus par Latvijas “DOGE” veidošanu premjeres komanda dienas gaitā gan noraidīja, taču apstiprināja, ka sadarbība ar Broku varētu notikt kādā citā formātā.
Pusotru nedēļu vēlāk preses konferencē valdības namā Siliņa pēc “de facto” lūguma precizēja, kas tad notiek ar šo ideju:
“Saņemot no Armanda Broka šo piedāvājumu, “DOGE” noteikti neveidošu, nav bijusi doma veidot kaut kādu vēl vienu aģentūru. Bet sadarboties ar uzņēmējiem mēs vienmēr esam bijuši atvērti. Un, ja mēs kaut kādā veidā arī ar viņu sadarbotos, tas varētu būt ārštata padomnieka postenis. Bet, protams, lai pie premjera strādātu arī par ārštata padomnieku ir jāsaņem visas nepieciešamās atļaujas. (..) Nekādā formālā darba attiecību procesā vēl mēs neesam, un tas noteikti ir Broka kunga izvērtējumā, vai viņš nāks, piedāvāsies. Un tad mēs varēsim šo procesu uzsākt.”
Broks intervijā “de facto” stāsta, ka tikšanās ar premjeri esot ieplānota februāra beigās, un tikai pēc tās viņš sapratīšot, vai vēlme kaut ko iesākt esot domāta nopietni vai tikai “uz papīra”. “Jā, nu galvenais jau ir tās pilnvaras, kad īstenībā kaut ko var izdarīt. Tas ir būtiskākais. Vai tā ir aģentūra vai jebkāda cita veida struktūra... Galvenais jau ir tās pilnvaras īstenībā kaut ko izdarīt. Jo man ir aizdomas vienkārši, ka ierēdņiem pašiem sevi samazināt – tas tomēr līdz galam nav iespējams, ka tur vajag tomēr no malas kādus, kas ir neatkarīgs no tā visa un var paskatīties ar kaut kādu skaidru aci uz to vai uzņēmējdarbības kaut kādu pieeju,” klāsta Broks.
Intervija ar Ministru prezidenti Brokam palīdzēja nokļūst uzmanības starmešos, taču viņa publicitātes kampaņa sākās vēl pirms podkāsta “Virziens” izveidošanas. Podkāstu veido Broka dibinātā biedrība “Latvijas izaugsmes virziens”, kas apmaksā arī tā reklāmu izvietošanu portāla “Delfi” sociālajos tīklos. Taču neilgi pirms “Virziena” pirmās epizodes, kurā piedalījās ekonomikas ministrs un viens no Zaļo un Zemnieku savienības līderiem Viktors Valainis, Broks paviesojās režisora Džilindžera sarunu raidījumā “Dž.Spot”, kur runāja arī par iespēju kaut ko darīt politikā, ja izdotos izveidot līdzīgi domājošu cilvēku komandu.
Šai raidījumā Broks arī apgalvoja, ka pats partijām nekad nav ziedojis, bet pastarpināti mēģinājis atbalstīt kādus viņa ieskatā pareizus virzienus vai cilvēkus. Tomēr KNAB uzturētajā partiju finanšu datubāzē ir redzams, ka pirms četriem gadiem Broks ziedoja 6000 eiro “Progresīvajiem”, bet dažas dienas vēlāk ziedojums viņam atskaitīts atpakaļ.
Sarunā ar “de facto” Broks atceras, ka tiešām tomēr esot bijis arī šāds ziedojums:
“Jā, nu vārdu sakot, ļoti īpaša partija, viņi man palūdza atbalstu. Man likās tajā laikā, ka tas ir kaut kāds jauns, svaigs spēks, kas tiešām grib kaut ko mainīt. Tad šo atbalstu sniedzu, bet tad tikai viņiem zināmu apsvērumu dēļ viņi to naudu atskaitīja atpakaļ.”
Broks apgalvo, ka viņam neviens nepaskaidroja, kāpēc nauda tika atdota atpakaļ.
Toreizējais “Progresīvo” valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs “de facto” gan pauda nedaudz citādu notikumu versiju. Viņam tolaik nepazīstamais Broks uzrunāja Kossoviču, sakot, ka vēlas aktivizēties un iespējams, iestāties politiskā partijā, tāpēc vēlas satikties. Tikšanās laikā Broks stāstījis savas politiskās idejas par ekonomikas atdzīvināšanu, bet sarunas beigās pauda, ka viņš kā turīgs uzņēmējs varētu arī atbalstīt “Progresīvos” un noziedot partijai naudu.
“Tad, kad Armands Broks ieskaitīja šo naudu... Mūsu politiskajai organizācijai ir speciāla revīzijas komisija, valde, kur, ja ir lielie ziedojumi, tad mēs ejam cauri un skatāmies, kāda ir šīs naudas izcelsme, kas ir ziedotājs un kāda ir šī ziedotāja reputācija. Iepazīstoties ar visu informāciju, es personiski uzzvanīju Broka kungam, kurš toreiz neatradās Latvijā, un mēs pateicāmies viņam par atbalstu, bet teicām, ka mēs nevaram šo ziedojumu pieņemt dēļ viņa uzņēmējdarbības formas, ko viņš veica gan Latvijā, gan ārpus Latvijas,”
atminas Kossovičs.
Broka interese par politiku nav aprobežojusies tikai ar “Progresīvajiem”. Kustības “Par!” vadība “de facto” apstiprināja, ka Broks pirms gada interesējies par partijas darbību, prioritātēm un programmu, taču nekāda konkrēta sadarbība pēcāk nesākās. “de facto” zināms, ka aicinājis uz sarunām viņš bija arī vairākus citus ar politiku saistītus cilvēkus, piemēram, pagājušajā rudenī divreiz ar Broku ticies kādreizējais “Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars.
“Pirmā laikam bija kaut kur apmēram septembrī, un pēc tam pēc kaut kādiem mēnešiem diviem. Un nekas vairāk. Nu vienkārši tāda parunāšanās. Viņš vienkārši vaicāja, kā es skatos, ko es domāju, kā es uztveru to visu. Nu tā apmēram,” stāsta Kampars. Vaicāts, vai nav bijušas sarunas par nākšanu Broka komandā un citu cilvēku aicināšanu, bijušais politiķis to noliedz: “Cik es saprotu, tur nebija vispār tēma par kaut ko tādu. Protams, es interesējos, vai kaut kas ir vai nav, bet, cik es saprotu, tur nekā nav. Vismaz uz to brīdi nekas nebija. Tā kā es nezinu, nē, nekas konkrēts nebija.”
Pats Broks sarunā ar “de facto” apgalvo:
“Savu partiju es nedibināšu, un man liekas, ka vairāk jebkurā gadījumā jāskatās uz kaut kādām sadarbībām. “Cik latvieši, tik partijas” – tas mūs nekur tālu nav aizvedis. Tā kā man liekas, ka jāskatās uz kādām sadarbībām. Ja būs kaut kāda iespēja kaut kādā veidā man palīdzēt, es labprāt to darīšu un izskatīšu. Bet šobrīd es īstenībā redzu, ka ar tādu pašu podkāstu īstenībā daudz ko var izdarīt.”
Broks par podkāsta “Virziens” jājamzirdziņu vismaz sākotnēji bija izvirzījis mākslīgā intelekta attīstību Latvijā. Ar šo tēmu portāls “jauns.lv” arī sasaistīja tā nofotografētu Broka tikšanos ar bijušo būvuzņēmēju, vairākos kriminālprocesos iesaistīto Māri Martinsonu. Broks intervijā “de facto” apgalvo, ka Latvijā nemaz neesot tik daudz cilvēku, ar kuriem varētu parunāt par investīcijām ārpus Latvijas. Ar Martinsonu viņš toreiz esot runājis par nekustamā īpašuma investīcijām Spānijā.
No Martinsona atbildes “de facto” gan izriet, ka šādas sarunas varētu būt bijušas regulāras: “Es Armandu pazīstu jau 15 gadus un divreiz gadā satiekamies, pārrunājam biznesa jaunumus, kas notiek Latvijā un ārpus tās. Par politiku mēs nerunājam, jo tas nav aktuāli. Armandam ideju daudz un viņš aktīvs, bet par to, vai viņš varētu iet politikā, nezinu.”
Nekādu biznesa saišu Brokam neesot arī ar Hariju Krongornu, kurš nereti dēvēts par Andra Šķēles finansistu. “de facto” rīcībā esošā bilde, kur Broks ar Krongornu redzami, atpūšoties uz jahtas, varētu būt tapusi pirms gadiem desmit, pieļauj Broks: “Vārdu sakot, protams, ka es arī pazīstu. Rīgā ir ļoti maz cilvēku, kas kaut ko vispār dara, un tad viņi visi savā starpā runā. Tāpēc uzreiz likt kaut kādā vienotā maisā visus būtu muļķīgi.”
Broka paziņu lokā ir arī par korupciju Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā notiesātais Vilnis Štrams.
Viņam Broks nesen, pagājušā gada septembrī, pārdeva SIA “Elemexum”, kurai pieder nelielas daļas savulaik “Twino” grupā ietilpstošajās aizdevumu platformās Krievijā – “moneza.ru” un “ezaem.ru”.
Brokam piederošais Latvijas uzņēmums
“Finno” savas daļas šajās platformās esot pārdevis, apgalvo Broks. Krievijā tad attiecīgi mums bija kaut kādas operācijas tur līdz kara sākumam. Karš sākās, un tad iespējami ātrākā laikā tās operācijas tika pārdotas. (..) Nu tik, cik ātri iespējams bija to pārdot, jo tur visam bija jāsaņem atļaujas un jāatrod pircējs.”
Vaicāts, līdz kuram brīdim viņam piederēja kaut kas Krievijā, jo reģistros redzams, ka nelielas daļas viņam bija palikušas līdz pat pagājušā gada rudenim, Broks stāsta: “Vārdu sakot, tur bija kaut kādas, varbūt kaut kāds 0,01 procents, kas bija drošības nauda līdz tā samaksa tiek veikta. Tā kā to par tādu nopietnu līdzdalību būtu grūti nosaukt, bet principā pats darījums notika uzreiz pēc kara sākuma.” Savukārt par to, ka jauno īpašnieku daļas tika ieķīlātas par labu Broka uzņēmumiem, viņš skaidro šādi: “Nu tas bija, līdz tika veikta samaksa, un tas bija vairāk... Tā struktūra nāca no pircēja, tāpēc.”
Vēlāk “de facto” nosūtīja precizējošu jautājumu: vai Krievijas mikrokredītu uzņēmumu “Makro” un “Veritas” daļas, kas pārdotas Krievijas firmai “Finan”, joprojām ir ieķīlātas par labu Broka Latvijas kompānijai “Finno”? Broks rakstiski atbildēja, ka “darījuma ietvaros tika panākta vienošanās par daļēju atlikto maksājumu”, kas esot ierasta komerciāla prakse šāda veida transakcijās.
Savukārt Broka galvenās politiskās idejas saistītas ar civildienesta likvidēšanu Latvijā – viņš uzskata, ka valsts pārvaldē nodarbinātajiem pilnībā pietiktu ar Darba likumā noteiktajām attiecībām. Broka ieskatā problēma arī esot partiju sistēma Latvijā, jo visu laiku esot jāmeklē kompromisi koalīcijās – viņaprāt, veiksmīgāka būtu divpartiju sistēma pēc ASV vai Lielbritānijas parauga, kur uzvarējušajai partijai būtu mandāts četrus gadus īstenot savu programmu.