Noskaties ⟩ SAB direktors: Krievija nemēģinās īstermiņā eskalēt situāciju un uzbrukt NATO

Taču Baltā nama saimnieks Dolands Tramps dažās dienās spējis visu apgriezt kājām gaisā - faktiski reabilitējis kara noziedznieku Putinu; par agresoru nosaucis Ukrainu un grib piespiest Volodmiru Zelenski pieņemt ātru mieru ar Kremļa nosacījumiem. Un to saka NATO - pasaulē spēcīgākās militārās alianses lielākās valsts vadītājs. Trampa administrācija faktiski pasludinājusi, ka tā kārtība, kas bija iedibināta pēc Otrā pasaules kara, ir beigusies, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

ASV jaunais ārpolitiskais kurss, ka tā vairs nebūs pasaules drošības garants, nebija negaidīts. Kopš Donalda Trampa uzvaras vēlēšanās virmojušas spekulācijas, ka viņš pārtrauks karu Ukrainā. Tomēr ASV augstāko diplomātu sēšanās pie viena galda ar kara noziedznieka Vladimira Putina tuvākajiem sabiedrotajiem bez Kijivas līdzdalības, liek domāt, ka karš beigsies uz Putina noteikumiem. Tomēr kā Volodimirs Zelenskis nepadevās Putinam pirms trim gadiem, viņš nepadodas arī Putina - Trampa plānam.

Atsaucoties uz avotiem Trampa administrācijā, mediji spriež, ka iemesls Trampa dusmām ir Zelenska atteikšanās piekrist piedāvātajam līgumam par 50% Ukrainas derīgo izrakteņu nodošanu amerikāņiem. Britu izdevuma “The Telegraph” rīcībā nonākušā līguma projektā teikts, ka lielvarai jāgūst ienākumus arī no ostām, un gāzes un naftas infrastruktūras. Vašingtonai būtu gandrīz pilnīga kontrole pār lielāko daļu Ukrainas ekonomikas. Vienlaikus līgums nesniedza nekādas drošības garantijas kara plosītajai valstij un Zelenskis saviem ministriem to neļāva parakstīt.

Jānis Kažociņš, bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors, Rīgas Ģeopolitisko studiju centra pētnieks

“Tam risinājuma jābūt, lai karš nesāktos atkal. Pats galvenais Trampam, (viņam, morālie apsvērumi nav tie paši galvenie, to mēs redzam gan runājot par Gazu, gan Ukrainu), viņš baidās būs zaudētājs. Ja iznāk tā, ka viņa vadīšanas laikā Ukraina pilnībā krīt, tad viņš ir lūzeris. To viņš noteikti nevēlas”.

Eksperti uzsver, ka būs svarīgi, kurš ASV pārstāvēs turpmākajās sarunās, jo, atšķirībā no Krievijas smagsvariem Rijādā, nevienam ASV pārstāvim nebija pieredzes augsta līmeņa sarunu vešanā un zināšanas par Austrumeiropas reģionu un Ukrainas karu. Saūda Arābijā no Krievijas izskanēja prasība atcelt ASV sankcijas pret Kremlim svarīgām personām un citi Putinam izdevīgi nosacījumi.

Egils Zviedris, SAB direktors

“Nevaram pieļaut, ka agresors ar spēku paņem kaut ko. Tikai tāpēc, ka viņš ir lielāks un spēcīgāks. Mēs neprognozējām, ka šīs sarunas varētu būt vieglas”.

NP: Jautājums ir par Latvijas drošību, Kas ir tas sliktākais scenārijs Latvijai, ar ko šīs (ASV - Krievijas) sarunas var beigties?

E.Z: Tas nedrīkst būt pamiers. Tas faktiski iesaldē esošo situāciju. Un kaut kādā ziņā atraisa Krievijai brīvas rokas, ko tā var izmantot, pārdislocējot karaspēku. Tiem ir jābūt nosacījumiem, ko arī Krievija uzņemas saistībā ar drošības garantijām.

Bijušais Latvijas specdienesta vadītājs Jānis Kažociņš saka: “šobrīd nedrīkst baidīties, ir jādomā, kā nodrošināt Ukrainas un pašu drošību”.

Jānis Kažociņš, bijušais SAB direktors, Rīgas Ģeopolitisko studiju centra pētnieks

“Eiropai ir pavisam cita problēma. Pārliecināt savus ērtībā iedzīvojušos pilsoņus, ka viss tas ir jāņem nopietni. Jo, ja mēs neņemsim nopietni, tad pēc pieciem gadiem mums varētu būt karš arī Eiropā. Tas neskars tikai Baltijas valstis, tas skars arī lielās valstis tālāk uz rietumiem”.

Eiropas valstu līderi sanāksmē Parīzē šonedēļ vienojās palielināt izdevumus aizsardzībai. Ukrainai jādod vairāk naudas un ieroču.

Baiba Braže, Ārlietu ministre (“Jaunā Vienotība”)

“Iznākumam jābūt taisnīgam. Kas ir īpaši svarīgi, ka tas nav tikai vienas puses interešu vārdā. Kaut kas, kas patiešām ilgstoši garantē mieru, tas nevar būt ad -hoc pamiers. Kas tikai rada Krievijai iespējas iepauzēt un atjaunot spējas”.

Edgars Rinkēvičs, Valsts prezidents

“Mūsu visu kopīgs uzdevums – Latvijas diplomātijas, Ziemeļbaltijas valstu, kopējs Eiropas uzdevums, ir izdarīt visu, lai Eiropa varētu nodrošināt tādu atbalstu Ukrainai , ka, pirmkārt, bez Ukrainas klātbūtnes sarunās neko nevar izlemt, un , otrkārt, bez Eiropas klātbūtnes. Un tas prasīs atvērt maku”.

Latvija lēmusi strauji palielināt izdevumus aizsardzībai. Klāt pusotram miljardam, ko tērējam patlaban, nākamgad budžetā būs jāatrod vēl vairāk nekā 240 miljoni, lai kopumā izdevumi sasniegtu 4% no iekšzemes kopprodukta, bet tālākajos gados jāvirzās uz 5% no IKP. Tas papildu prasīs vēl pusmiljardu. Visi saprot, ka nevar aizsardzību plānot tikai uz deficīta rēķina, taču solītā valsts pārvaldes efektivizācija nav sākta.

Edgars Rinkēvičs, Valsts prezidents

“Mēs šo laiku, par kuru esmu pārliecināts, kas ir bijis ļoti trauksmains, spēsim pārvarēt tad, ja mēs paši saprotam, kas mums ir jādara un strādājam kopā ar sabiedrotajiem. NATO ir un paliek. Un Amerika ir ieinteresēta NATO”.

Valsts prezidenta rīcībā nav informācijas, ka ASV varētu iziet no spēcīgākās militārās alianses pasaulē vai drīzumā samazināt savu kontingentu Latvijā.

Latvijas oficiālā pozīcija ir, ka Putins nevienai no NATO valstīm pašlaik neuzbruks. Tomēr Dānijas militārā izlūkdienesta īsi pirms Minhenes drošības konferences atslepenotais pārskats rāda, ka karam Ukrainā tiekot iesaldētam, Krievija var apdraudēt NATO. Ja alianse nebruņosies tādā pašā ātrumā, izlūkdienests lēš, ka Krievija aptuveni divu gadu laikā spēs reāli sākt karu pret vairākām valstīm Baltijas reģionā, bet piecos gados būs gatava liela apjoma karam, kur neiesaistās ASV.

Egils Zviedris, SAB direktors

“Mēs runājam par scenārijiem. Šobrīd, ņemot vērā, ka Krievijai ir pavēries šis iespēju loks atgriezties civilizētajā pasaulē, runāt ar to pašu ASV, nedomāju, ka īstermiņā Krievija mēģinās eskalēt situāciju”.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Minhenes drošības konferencē brīdināja, ka Krievija Baltkrievijā drīzumā izvietos militāros spēkus, lai nākamgad iebruktu kādā no NATO valstīm Baltkrievijai kaimiņos. Zelenskis minēja, ka viņa izlūki ziņo par 12-15 divīzijām jeb aptuveni 150 tūkstoš karavīru.

Zelenskis arī atgādināja, ka krievi pirms 3 gadiem iebruka Ukrainā tieši no Baltkrievijas pēc maskētām kopīgām mācībām.

Egils Zviedris, SAB direktors

NP: Cik ticamas ir Zelenska intervijā minētās ziņas, ka Baltkrievijā tuvākajā laikā varētu tikt izvietot 150 000 Krievijas karavīri it kā mācībām?

E.Z: Šobrīd es nevaru ne apstiprināt, ne noliegt šo informāciju. Tā nāk no Ukrainas drošības dienestiem. Iespējams, ka tas ir saistīts ar Krievijas plānotajām mācībām Zapad. Kas notiek regulāri Baltkrievijas teritorijā.

Šo ceturtdien pašpasludinātā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīms oficiāli atzina, ka septembrī pēc divu gadu pārtraukuma Baltkrievijā notiks mācības Zapad. Oficāli tiek minēts, ka tajās piedalīsies 13 tūkstoši karavīru, taču Baltkrievijas opozīcija min, ka skaits varētu būt vismaz divreiz lielāks. Un Krievijas kontingentu veidos tie formējumi, kas būšot atvilkti no Ukrainas frontes, ja gada pirmajā pusē tiks panākts pamiers.

Mācību laikā notikšot taktisko kodolieroču pielietošanas imitācija. Krievija nav atklājusi, cik taktisko kodolieroču tā ir izvietojusi Baltkrievijā, taču Lukašenko decembrī ziņoja, ka tādu ir vairāki desmiti.

Mārcis Balodis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks

“Diemžēl mums ir tāda pieredze, ka Krievija izmantojusi bruņoto spēku mācības, lai tādā veidā maskētu spēku pārvietošanos. Vai šie spēki ierastos it kā uz mācībām un pēc tam nedotos nekur prom? Noteikti ir jāseko līdzi šīm mācībām, jāseko arī tiešām, cik cilvēku tur ir, un kāda veida bruņojums viņiem ir pieejams.

Tomēr jāņem vērā fakts, ka Krievija jau trīs gadus īsteno pilna mēroga karu pret Ukrainu, Tāds liela mēroga uzbrukums no Krievijas (kādai no NATO valstīm), būtu liels risks un liela uzdrošināšanās.

Ja iepriekšējā Trampa administrācijā bija cilvēki, kuri atturēja viņu no militāro un diplomātisko saišu saraušanas ar pārējiem NATO sabiedrotajiem, tad tagadējie Baltā nama saimnieka padomdevēji viņu faktiski iedrošina to darīt. Tuvākajās dienās un nedēļās izšķirsies ne vien tas, kā noslēgsies tā dēvētās Ukrainas miera sarunas, bet arī Eiropas nākotne. Gan Francijas prezidents, gan britu premjers jaunnedēļ pieteikuši savu vizīti uz ASV.