/nginx/o/2025/02/23/16677654t1hfb57.jpg)
Tuvākajos gados aizsardzības budžets pieaugs līdz 5% no valsts iekšzemes kopprodukta. Līdz ar tehniku un infrastruktūru jāpalielina arī karavīru skaits. Galvenais rīks cilvēku uzrunāšanai ir reklāmas, tās Nacionālie bruņotie spēki izvieto portālos un radiostacijās. Trīs ceturtdaļas no visām reklāmām pērn skanējušas EHR grupas radiostaciju viļņos, radot jautājumus, vai tās sasniedz maksimālo iespējamo auditoriju.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pirms trim gadiem Latvijā ievērojami auga iedzīvotāju interese par dienestu profesionālajā armijā un zemessardzē. Arī rezervisti ir aktīvāki - ja līdz šim gadā bija viens apmācību kurss, tad šogad būs jau divi.
Rihards Rozenbraums, NBS Rekrutēšanas un atlases centra priekšnieks
Uz profesionālo dienestu pagājušogad pieteicās 1583 kandidāti no malas. Zemessardzei kaut kur par 100 vairāk, 1680 vai 90. Un dienestam jeb studijām Aizsardzības akadēmijā arī zem 400, ja es nemaldos, tie bija 360. Un rezervistu militārās pamatapmācības kursam pieteicās pat 800, mazliet vairāk, kandidātu.
Atlasi profesionālajā dienestā iztur aptuveni trešā daļa, Zemessardzē - divas trešdaļas. Bruņotie spēki uzsver, ka cilvēki atkrīt ne tikai fizisko prasību dēļ, bet arī tādēļ, ka atlases process šķiet pārāk komplicēts. Tādi cilvēki nereti pārdomā un pēc laika atgriežas, lai mēģinātu vēlreiz.
Rihards Rozenbraums, NBS Rekrutēšanas un atlases centra priekšnieks
Diemžēl bez šīm rekrutēšanas mārketinga aktivitātēm, tai skaitā reklāmām, daudzi kandidāti pat neizskatītu šādu iespēju pievienoties kādam no dienesta veidiem, jo rekrutēšanas mārketinga aktivitātes mums ir četros virzienos. Tas ir, protams, profesionālais dienests, tās ir studijas aizsardzības akadēmijā, tas ir dienests zemessardzē un jau pieminētais rezervistu militārās apmācības kurss.
Līgums par bruņoto spēku reklāmu izvietošanu slēgts vēl pirms kara un paredz ik gadu kampaņai tērēt nedaudz virs 100 tūkstošiem eiro. Dārgām televīzijas reklāmām ar to nepietiek, tādēļ tās izvieto internetā un komerciālajās radiostacijās. Reklāmas portālos un sociālajos medijos izvieto aģentūra "Triple Bounce", bet radio - "Kuvera Pluss".
NBS reklāmas kampaņa radio:
2022. gadā 68 140 eiro
2023. gadā 68 171 eiro
2024. gadā 74 935 eiro
2025. gadā 68 200 eiro
Reklāmas kampaņas konkursā nav prasīts sasniegt maksimālo auditoriju, bet pārraidīt pēc iespējas vairāk reklāmu par lētāko cenu. Vienīgais ierobežojums - bruņoto spēku reklāmas jāizvieto nacionālās apraides radiostacijās ar vismaz 150 tūkstošu auditoriju, un jācenšas sasniegt cilvēki līdz 40 gadu vecumam. Zemessardzes reklāmas jāizvieto arī reģionālās apraides kanālos ar vismaz 50 tūkstošu auditoriju līdz 50 gadu vecumam.
Pagājušajā gadā radiostacijās izskanējušas 3621 radio reklāmas, kas aicina klausītājus stāties Zemessardzē, aizsardzības akadēmijā un bruņotajos spēkos. Trīs ceturtdaļas no tām izvietotas EHR radiostacijās.
NBS, Zemessardzes un Nacionālās aizsardzības akadēmijas reklāmas radiostacijās 2024. gadā:
73,2% EHR grupas radiostacijās
13,1% "Skonto" grupas radiostacijās
13,7% Star FM
Reklāmu izvietošanai nolīgtā "Kuvera Pluss" pieder EHR jeb Eiropas Hitu Radio īpašniekiem un aģentūras birojs atrodas EHR telpās.
Sabīne Spiča, SIA "Kuvera pluss" pārstāve
Ir skaidrs, ka mums kā daļai no Eiropas Hitu radio grupas man ir vieglāk tā kā vienoties par kaut kādiem cenas nosacījumiem, kas varbūt nav tik vienkārši izdarāms ar "Radio Skonto" un "Star FM".
Par cik ir ierobežots budžets, ir konkrēts reklāmu skaits, kas ir jāizvieto šī budžeta ietvaros. Tad arī, skatoties uz radio datiem un salīdzinot, kā stacijas pārklājās, tad visefektīvāk ir izmantot "Skonto" ar EHR arī pēc auditorijas.
"Kantar Media" radio reklāmu reģistra dati liecina, ka aicinājumi stāties bruņotajos spēkos galvenokārt izskanējuši radiostacijās "European Hit Radio", "EHR Superhits" un "EHR Latviešu Hiti". Tie ir attiecīgi ceturtais, septītais un sešpatsmitais populārākais radiokanāls Latvijā. Stipri mazākā apjomā reklāmas izvietotas arī "Radio Skonto", kas popularitātē ir pirmajā vietā, un "Star FM", kas ir piektais pēc auditorijas lieluma. "Radio SWH", kam ir trešā lielākā auditorija, reklāmas nav izvietotas vispār.
Filips Rubenis, ‘’Radio SWH” Komercdirektors
Tādos iepirkumos būtu jāskatās līdzi, vai tur nav ieinteresētās personas arī mediju pusē. Nu, tāpēc ir mediju aģentūras, kuras , manuprāt, šo te spēj ļoti labi izdarīt un kuriem ir tiešām prakse, kompetence un izpratne, un kuri tad skatās vienmēr pēc reālās efektivitātes, nevis pēc kaut kādām citām interesēm.
Tomēr daudz būtiskāka ir sasniegtā auditorija, nekā reklāmu skaits. Tas ir viennozīmīgi. Un ir atkal dažādi kritēriji un parametri, kā to rēķina. Bet reklāmu skaits, tas ir tāds parametrs, kas varbūt, es pieņemu, ticis ielikts iekšā iepirkumā, tāpēc, lai vispār varētu izkontrolēt iztērētās naudas lietderību, nezinot, ka ir arī citi parametri, kurus prasīt.
Rihards Rozenbaums, NBS Rekrutēšanas un atlases centra priekšnieks
Kam pieder kāda mediju aģentūra, vai viņam pieder kādas radiostacijas, to mēs neskatāmies. Mani interesē tas, vai tiek nodrošināts vajadzīgais apraides skaits, vai tiek informēta mūs interesējošā mērķauditorija. Par dempingošanu - mums parādās informācija, ar kādām atlaidēm mums tiek piedāvāts. Jā, to mēs redzam, bet es to uztveru tieši kā pozitīvu. Ja var kāda cita radiostacija piedāvāt līdzīgas atlaides, mēs jau būsim tikai priecīgi. Šinī gadījumā mēs skatāmies saimnieciski izdevīgāko.
Nozares pārstāvji stāsta, ka kampaņas neplāno tikai ar reklāmu skaitu. Svarīgs ir laiks, tas, vai radio skan fonā vai runā ar klausītāju, un daudzi citi rādītāji, ko ņem vērā aģentūras, plānojot reklāmu izvietošanu.
Baiba Liepiņa, Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja
Nolikumā varēja iestrādāt veselu virkni parametru, kas dotu iespēju šo te kampaņu, pirmkārt, nopirkt ļoti labu un pēc tam arī pārbaudīt, ko mēs esam nopirkuši, ja, bet šobrīd, nu, tādas iespējas īsti nav. Daudzumu mēs nepērkam, reižu skaits nav nekāds rādītājs, ja. Nu, to droši vien visi saprot, kas mazliet padomā loģiski.
Reklāmas asociācijas vadītāja aicina valsts iestādes konsultēties ar nozari par publiskajiem iepirkumiem, lai tie būtu godīgi un efektīvi. Bruņoto spēku kampaņā viņa saskata potenciālu interešu konfliktu, savukārt mediji norāda - ja jau tiek izvēlēta aģentūra, kas ir saistīta ar vienu mediju grupu, tad valsts iestādes var ļaut iepirkumā piedalīties pašām radiostacijām pa tiešo.
Baiba Liepiņa, Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja
Mēs paši piedāvājam, paši izvietojam, paši atskaitāmies, tas ir viens. Otrs, kas ir, tātad, manuprāt, ja būtu no medijiem neatkarīgs uzņēmums, ja, viņiem ir arī plašāki dati,viņi var izvēlēties dažādas optimizācijas kombinācijas un dot, iespējams, labāko līdzekļu izlietojumu. Parādās problēma, tā ir vienas grupas īpašnieki, uzņēmums, un, protams, ka viņiem ir interese izvietot savā uzņēmumā, loģiski un tas ir saprotami, tur nav nekas slikts, bet jautājums ir tieši par publisko līdzekļu izlietojumu.
Sandra France, “Skonto mediju grupas” Reklāmas daļas vadītāja
Mēs esam gatavi strādāt un esam jau īstenībā arī šad tad konsultējuši valsts institūcijas par to, kā izstrādāt vadlīnijas, lai novērstu šādus jautājumus, jo mediju plānošana var būt ļoti, ļoti specifiska un detalizēta. Un, un, ja šīs te iepirkuma procedūras tiek sakārtotas tā, lai tiešām šajos iepirkumos var piedalīties tieši Latvijā reģistrēti un licencēti mediji bez starpniekiem. Mēs kā medijs nekad nevarēsim, teiksim, garantēt to, kas ir noticis pa vidu tajā starpposmā. Un tas starpposms ir tas, ka tā ir tā pelēkā zona.
Rekrutēšanas kampaņas reklāmas līgums beidzas šogad, tādēļ līdz gada beigām aizsardzības sektors rīkos jaunu iepirkumi. Līdzšinējā līguma ietvaros četru gadu laikā iztērēti 528 tūkstoši eiro.