Noskaties ⟩ Krievijas iebrukums Ukrainā: arī Rietumvalstīm pamatīgi jāsargā sava kritiskā infrastruktūra

Saistībā ar Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropas valstīm, “Augstsprieguma tīkla” (AST) objektus uzraudzīja pastiprināti.

Netālu no Igaunijas, Valkas pusē zemessargi janvāra beigās ievēroja divus vīriešus rokam tieši zem augstsprieguma līnijas. Kad pamanīti, metušies ar auto bēgt, bet pēc notveršanas īsti nav spējuši paskaidrot, ko darījuši zem līnijas.

Notikums Grāpju pussalā bija vēl pirms tam, ap Ziemassvētkiem. Tur kāds vīrietis ar lāpstu sabojājis augstsprieguma tīkla 110 kilovoltu kabeli. Apdedzinājies, bet palicis dzīvs.

“Mēs šādus gadījumus vienmēr ziņojam gan policijai, gan Drošības dienestam mēs esam saziņā ar viņiem, vienmēr šos gadījumus izmeklējot, jo nekad nevar izslēgt arī sliktāko no scenārijiem, ka tas ir kāds sabotāžas, diversijas akts. Līdz ar to mums vienmēr ir svarīgi, ka par jebkuriem aizdomīgiem gadījumiem ir informēta gan policija, gan drošības iestādes,” raidījumam saka AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

“Konkrēto incidentu Grāpju pussalā izmeklē Valsts policija, vienlaikus Valsts drošības dienests, atbilstoši savai kompetencei no Valsts policijas ir ieguvis informāciju par notikušā apstākļiem. Dienesta iegūtā informācija neliecina par Krievijas specdienestu iesaisti konkrētajā gadījumā,” “de facto” informēja drošības dienestā.

Patērētāji šo incidentu neizjuta. Pastiprināti sargāta tika arī kibervide, lai pārslēgšanās laikā novērstu iespējamos uzbrukumus. Ne tikai sinhronizēšanās dēļ, bet arī kopumā - lielie uzņēmumi ir viens no Krievijas kiberuzbrukumu mērķiem.

“Atklāti sakot, mēs sagaidījām, ka tās būs agresīvākas, bet tās nebija tik intensīvas. Bet jebkurā gadījumā tas, ko varētu saukt par tādu taustīšanās un šo eksponēto vājo vietu meklēšanu, notika. Notika arī mērķēti uzbrukuma mēģinājumi, kuri bija nesekmīgi. Un šeit arī jāuzteic ir šo uzņēmumu Latvijā, kas ir iesaistīti, galvenokārt AST, tehniskā personāla sagatavotība un arī pašaizliedzība,”

saka CERT.LV vadītājas vietnieks Varis Teivāns.

Pilnīgi visam apsardzi pielikt nevar, tādēļ AST fokusējas uz viskritiskāko objektu apsargāšanu. Savukārt pārvades sistēma veidota tā, lai krīzes brīdī, vienai līnijai izejot no ierindas, pakalpojumu turpinātu citas, bet bojājumus salabotu iespējami īsākā laikā.

AST kopā ar Igaunijas, Lietuvas un arī Polijas operatoriem plāno pieteikties uz 300 miljoniem eiro no Eiropas fonda (CEF) - infrastruktūras aizsardzībai un noturībai. Šajos plānos ietilpst mobilo balstu un mobilo apakšstaciju attīstīšana.

Paredzēts arī pilnveidot spējas pamanīt dronus. No līdz šim pamanītajiem viens gadījums bijis aizdomīgs. Kritiskās infrastruktūras turētājiem Latvijā patlaban nav tiesību dronus nosēdināt. “Šādas spējas [pamanīt] mums ir, bet tās spējas, par kurām droši vien ir pamats un vērts diskutēt - vai pašiem kritiskās temperatūras turētājiem, lai efektīvāk aizsargāt savu infrastruktūru, nebūtu arī tiesības sēdināt šādus dronus, ja ir atbilstoša tehnoloģija pieejama, vai izmantot kādus citus pretpasākumus, lai fiziski šādu apdraudējumu ietekmētu,” saka Irklis.

Krievijas organizētās sabotāžas pēdējā gada laikā skārusi aizvien vairāk Eiropas valstu. Un jaunā tendence apliecina, ka Krievija jau praktiski atrodas tiešā konfrontācijā ar Rietumvalstīm, - tā šajā nedēļā publiskotajā pārskatā secina Satversmes aizsardzības birojs (SAB). Vienlaikus Krievija mēģina noliegt un slēpt savu atbildību par uzbrukumiem, sarežģī iespējas identificēt tās dienestu iesaisti sabotāžās. Viens ir skaidrs – kritiskās infrastruktūras drošībai jāpievērš aizvien vairāk uzmanības.

Baltijas jūrā pēdējo divu gadu laikā bijuši vairāk nekā desmit dažādu incidentu ar zemūdens komunikācijām– bojāti gāzes, elektrības, datu un sakaru savienojumi starp Baltiju un Skandināviju. Šonedēļ jau trešo reizi dažu mēnešu laikā pārrauts zemūdens sakaru kabelis, kas savieno Somiju un Vāciju. Jūrā bojāto kabeļu gadījumos vainotie kuģi ir nolieguši sadarbošanos ar Krieviju.

Lai mazinātu incidentu iespējamību, uzmanība tiek pievērsta gan jūrā esošo kuģu vēsturei - vai nav bijuši pārkāpumi citur, gan arī iespējami netipiskai uzvedībai konkrētajā brīdī. Taču vislielākās cerības ir, ka pamatīgu rēķinu piestādīšana vainīgajiem varētu būt daļa no atturēšanas.

“Konkrētā kuģa karoga valstij ir jāveic šajos gadījumos izmeklēšana. Jo vairāk šādas izmeklēšanas viņi veiks, jo karoga valsts būs ieinteresēta nesadarboties ar šāda veida kuģiem. Un otrs moments ir, ka šeit ir diezgan nopietni apdraudēta arī kuģa kapteiņa licence turpināt tālāk darboties jūrā,”

stāsta flotiles admirālis Jūras spēku komandieris Māris Polencs.

Runājot par spēju nosargāt enerģētikas infrastruktūru Latvijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) saka: “Ir jābūt atbildīgajiem dienestiem kopā sadarbībai ar kritiskās infrastruktūras turētājiem, lai visi būtu lietas kursā, informācijas apmaiņa par to, kāda ir tā situācija, un lai zina konkrēti, kā rīkoties un kas ir tie atbildīgie dienesti.” Uz precizējošu jautājumu, vai ir pārliecība par to, ka tā ne tikai jābūt, bet arī ir, Melnis saka: “Es zinu, ka notiek komunikācija. Es viennozīmīgi zinu, ka ir attiecīgie dienesti ir darbs notiek pašreiz jau tagad un ar infrastruktūras turētājiem. Arī šī sadarbība notiek, ir diskusija un arī skatās, kā to sistēmu uzlabot.”

Savukārt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) saka:

“Pašlaik mēs, kā jau minēju, praktiski esam spējīgi reaģēt preventīvi un efektīvi to izdarīt. Kas būs pēc nedēļas vai divām? Es, protams, ļoti ceru, ka mēs arī tiksim galā, bet kaut kādā brīdī jārēķinās, ka tas jau kļūs par tādu, tas hibrīdkarš varbūt tāds, hibrīddraudi, ir tāds ļoti ilgi lietots jēdziens. Es gribētu teikt, ka es teikšu vairāk, ka tas ir tāds riktīgs sabotāžas un diversiju posms, kurā mēs jau pagājušogad iegājām…”

Baltijas jūras valstis ir arī Krievijas kiberoperāciju mērķu augšgalā. Pēc kiberincidentu novēršanas institūcijas CERT.LV novērotā, uzbrukumi pret Latviju aktivizējas, kad šeit paziņo par atbalstu Ukrainai.

Jau pētot atsevišķus gadījumus, redzams, ka daļu veic ideoloģiski pārliecināti haktīvisti, bet viņu ietekme nav liela. Un tad ir centralizēti un rūpīgi organizēti un finansēti uzbrukumi. Kur, izsekojot naudas ceļus, atklāts, ka ar kampaņas finansēšanu saistītā kriptovalūtas makā ir līdz pat pusmiljonam eiro.

“Tas, kas ir arī jāsaprot, ka tās organizācijas nereti, kuras vai nu pasūta vai kaut kādā veidā koordinē šādas nopietnas kiberoperācijas, ir saistītas ar tās agresora, valsts drošības dienestiem vai izlūkdienestiem. Un vispār mūsdienās galvenais izlūkdienestu tā operacionālā vide ir kļuvusi par kibervidi,” saka Teivāns.

SAB ieskatā - Krievijas specdienesti pašreiz attīsta savas spējas organizēt sabotāžas Eiropā, bet patlaban tās ir sākotnējā attīstības stadijā, par ko liecinot to zemā sarežģītība.

“Es neteiktu, ka viņas ir pilnveidojušās, vienkārši kļuvuši bezkaunīgi, kas tādā ziņā - kāda tur liela māka kādu bumbu kaut kur ielikt vai kā savādāk. Vienkārši tas, ko viņi dara - viņi daudz aktīvāk darbojas, vairāk šo mēģinājumu, un principā viņus neinteresē, vai viņus pieķer vai nē,”

tā atzīst NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts.

Taču sabotāžas tiek uzskatīta par daļu no Krievijas gatavošanās iespējamai militārai konfrontācijai ar NATO ilgtermiņā un daļa no karadarbības plāna. “Ja runājam par šīm sabotāžām, tad jā, to es arī esmu minējis - attiecīgi Krievijas šajā militārajā doktrīnā ir minēts attiecīgi - izmantot šo sabotāžu kādā konflikta fāzē; tiesībsargājošās un drošības iestādes attiecīgi strādā pie šī jautājuma. Katrā ziņā mēs spējam gan identificēt, gan attiecīgi arī atklāt, bet jā, tas katrā ziņā ir nopietns apdraudējums,” saka SAB direktors Egils Zviedris.

Latvijas armija šādiem scenārijiem sākusi gatavoties, jau redzot, kas notika Krimas okupācijas laikā pirms 11 gadiem, uzsver NBS komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns. Un sagatavoti arī attiecīgi plāni, noteikti kritēriji, pēc kuriem iesaistās armija.

“Protams, ka mūsdienu tehnoloģijas, pieejamās informācijas sistēmas to padara daudz vienkāršāku - cilvēku rekrutēšana kaut kādos online tīklos vai vēl kaut kur ir viens no variantiem, kur pat nevajag daudz iedziļināties, un vienlaicīgi arī mūsu tuvums Krievijai tepat un varbūt labvēlīgā vide ir tas, kas rada viņiem vienkārši iespēju pašiem sevi nodarbināt un darboties. Es neredzu tagad to, ka tas būtu sākums kādai fāzei, bet vairāk tiešām sevis vingrināšana, savu spēju pārbaude un mūsu spēju novērtēšana,” saka NBS komandieris Pudāns.

Dažāda veida sabotāžas visbiežāk nav uzskatāms kā tiešs militārs, konvencionāls uzbrukums, bet, kā uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds (Progresīvie), tad NATO dokumentos ir skaidri atrunāta robeža, kad notiekošo var uzskatīt par jau konkrētu uzbrukumu dalībvalstij.