Jau pētot atsevišķus gadījumus, redzams, ka daļu veic ideoloģiski pārliecināti haktīvisti, bet viņu ietekme nav liela. Un tad ir centralizēti un rūpīgi organizēti un finansēti uzbrukumi. Kur, izsekojot naudas ceļus, atklāts, ka ar kampaņas finansēšanu saistītā kriptovalūtas makā ir līdz pat pusmiljonam eiro.
“Tas, kas ir arī jāsaprot, ka tās organizācijas nereti, kuras vai nu pasūta vai kaut kādā veidā koordinē šādas nopietnas kiberoperācijas, ir saistītas ar tās agresora, valsts drošības dienestiem vai izlūkdienestiem. Un vispār mūsdienās galvenais izlūkdienestu tā operacionālā vide ir kļuvusi par kibervidi,” saka Teivāns.
SAB ieskatā - Krievijas specdienesti pašreiz attīsta savas spējas organizēt sabotāžas Eiropā, bet patlaban tās ir sākotnējā attīstības stadijā, par ko liecinot to zemā sarežģītība.
“Es neteiktu, ka viņas ir pilnveidojušās, vienkārši kļuvuši bezkaunīgi, kas tādā ziņā - kāda tur liela māka kādu bumbu kaut kur ielikt vai kā savādāk. Vienkārši tas, ko viņi dara - viņi daudz aktīvāk darbojas, vairāk šo mēģinājumu, un principā viņus neinteresē, vai viņus pieķer vai nē,”
tā atzīst NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts.
Taču sabotāžas tiek uzskatīta par daļu no Krievijas gatavošanās iespējamai militārai konfrontācijai ar NATO ilgtermiņā un daļa no karadarbības plāna. “Ja runājam par šīm sabotāžām, tad jā, to es arī esmu minējis - attiecīgi Krievijas šajā militārajā doktrīnā ir minēts attiecīgi - izmantot šo sabotāžu kādā konflikta fāzē; tiesībsargājošās un drošības iestādes attiecīgi strādā pie šī jautājuma. Katrā ziņā mēs spējam gan identificēt, gan attiecīgi arī atklāt, bet jā, tas katrā ziņā ir nopietns apdraudējums,” saka SAB direktors Egils Zviedris.