:format(webp)/nginx/o/2025/02/24/16678710t1h56e2.jpg)
Rietumvalstu līderi apsveica Vācijas konservatīvo līderi Frīdrihu Mercu ar uzvaru svētdien notikušajās Bundestāga pirmstermiņa vēlēšanās, savukārt galēji labējie uzteica "Alternatīva Vācijai" (AfD) panākumus.
Rietumvalstu līderi apsveica Vācijas konservatīvo līderi Frīdrihu Mercu ar uzvaru svētdien notikušajās Bundestāga pirmstermiņa vēlēšanās, savukārt galēji labējie uzteica "Alternatīva Vācijai" (AfD) panākumus.
ASV prezidents Donalds Tramps bija viens no pirmajiem Merca, kurš, domājams, kļūs par nākamo Vācijas kancleru, apsveicējiem. Saskaņā ar provizoriskiem rezultātiem, Kristīgo demokrātu (CDU) un viņu Bavārijas māsaspartijas Kristīgi sociālās savienības (CSU) bloks ieguvis 28,5% balsu.
"Izskatās, ka konservatīvo partija Vācijā ir uzvarējusi nozīmīgajās un ļoti gaidītajās vēlēšanās," Tramps rakstīja savā platformā "Truth Social", piebilstot, ka "līdzīgi ASV arī Vācijā cilvēki ir noguruši no tik daudzus gadus dominējušās darba kārtības bez veselā saprāta, jo īpaši enerģētikas un imigrācijas jomā".
Francijas prezidents Emanuels Makrons platformā "X" informēja, ka ir runājis ar Mercu un apsveicis viņu ar uzvaru. Makrons sazvanījies arī ar līdzšinējo kancleru Olafu Šolcu, kura vadītie sociāldemokrāti ierindojas trešajā vietā ar 16,5% basu. Provizoriskie rezultāti liecina, ka otrajā vietā ir AfD ar 20,7% balsu.
"Vairāk nekā jebkad iepriekš Francija un Vācija ir apņēmusies kopā paveikt lieliskas lietas un kopā strādāt spēcīgas un suverēnas Eiropas labā," paziņoja Francijas prezidents, norādot, ka "šajos neskaidrajos laikos mēs esam vienoti pret lieliem izaicinājumiem pasaulei un mūsu kontinentam".
Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apsveica Mercu, ierakstā "X" norādot, ka "vēlētāju balss ir skaidra, un mēs redzam, cik tas Eiropai ir svarīgi".
"Mēs sagaidām, ka turpināsim kopīgi strādāt ar Vāciju, lai aizsargātu dzīvības, pietuvinātu reālu mieru Ukrainai un stiprinātu Eiropu," pauda Zelenskis.
Ar "pārliecinošu uzvaru vēlēšanās" Mercu apsveica arī Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, kurš pauda cerību, ka abas valsis strādās pie turpmākas partnerības stiprināšanas.
69 gadus vecajam Mercam atbalstu pauda arī Somijas premjerministrs Peteri Orpo, Horvātijas premjerministrs Andrejs Plenkovičs un Čehijas premjerministrs Petrs Fiala un citi Eiropas konservatīvie līderi.
Apsveikumus no citiem Eiropas galēji labējiem spēkiem saņēma arī AfD, kas guvusi vēsturisku panākumu, lai gan, visticamāk, Merca valdībā partija nestrādās, jo CDU/CSU vairākkārt ir noliegusi sadarbības iespējas.
Austrijas labēji populistiskās Brīvības partijas (FPÖ) līderis Herberts Kikls paziņoja, ka vēlēšanu rezultāts ir "milzu caurums" drošības sienā, kas izveidota, lai liegtu AfD nonākšanu pie varas.
"Cilvēki vairs nevēlas paciest paternālismu, nelegālo imigrantu masas un no tām izrietošo islāmistu teroru un drošības haosu, klimata komunismu un labklājības iznīcināšanu," teica Kikls.
Francijas galēji labējais politiķis Ēriks Zemūrs apsveica AfD līdzpriekšsēdētāju Alisi Veidelu ar "lieliskiem panākumiem vēlēšanās". "Rietumos turpina augt brīvības un identitātes vilnis," platformā "X" rakstīja Zemūrs, kurš vēlēšanu naktī pievienojās Veidelai Berlīnē.
Ebreju grupas pauda šoku par galēji labējo panākumiem. Vācijas Ebreju centrālās padomes prezidents Jozefs Šusters atzina, ka AfD panākumi bija gaidāmi pēc sabiedriskās domas aptauju rezultāti, taču šoku rada arī tas, ka tikai trīs gadu laikā atbalsts partijai ir dubultojies.
Vēlēšanas tika izsludinātas pēc tam, kad novembrī sabruka Šolca vadītā koalīcija, kuru pameta liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP), kura saskaņā ar provizoriskiem rezultātiem jaunajā parlamentā nav iekļuvusi, jo saņēmusi 4,4% vēlētāju atbalsta, nepārvarot 5% robežu.
Mercam, ja no sarunām tiek izslēgta AfD, valdības veidošanai, iespējams, ar vienu koalīcijas partneri nepietiks un nāksies pieaicināt vēl trešo partiju.
Tāpēc eksperti prognozē, ka koalīcijas sarunas būs sarežģītas un var ievilkties.
Galvenie priekšvēlēšanu kampaņas jautājumi bija jau divus gadus stagnējošās ekonomikas atdzīvināšana un imigrācija.
Nepieciešamība veidot koalīciju ar kreisajām partijām – SPD un zaļajiem –, var apgrūtināt konservatīvo solīto reformu īstenošanu.
Situāciju vēl vairāk sarežģī CSU līdzšinējā kategoriskā atteikšanās darboties koalīcijā ar zaļajiem.