Infografika ⟩ Nodarbinātības līmenis Latvijā turpina kristies un ir zemākais Baltijā

Vienlaikus nodarbināto skaits vecumā no 15 līdz 74 gadiem pagājušajā gadā samazinājies par 6800. Lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta, izglītības, kā arī būvniecības nozarēs.

Savukārt 2024.gada ceturtajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 867 200 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 12 900 mazāk nekā trešajā ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 63,4%, kas ir 0,8 procentpunktiem mazāk nekā trešajā ceturksnī.

Savukārt nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2024.gadā bija 6200, tostarp ceturtajā ceturksnī - 6700.

Pērn ceturtajā ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija par 4,1 procentpunktu lielāks nekā sieviešu - attiecīgi 65,5% un 61,4%.

2024.gadā 86,3% nodarbināto bija darbinieki jeb darba ņēmēji, 7,8% bija pašnodarbinātas personas, 5% - darba devēji, bet 0,8% - neapmaksātas personas, kas palīdz citam ģimenes loceklim viņa uzņēmumā vai lauku saimniecībā.

Lai gan Latvijā nodarbinātības līmenis ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni, 2024.gada ceturtajā ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm - Latvijā nodarbinātības līmenis bija 63,4%, Igaunijā - 68,5%, savukārt Lietuvā - 66,1%.

Apkopotie dati arī liecina, ka 2024.gadā nodarbinātības līmenis jauniešiem jeb iedzīvotājiem 15 līdz 24 gadu vecumā bija 29,8%, kas, salīdzinot ar 2023.gadu, ir samazinājums par 0,8 procentpunktiem. Nodarbināti pagājušajā gadā bija 56 200 jauniešu. Tostarp ceturtajā ceturksnī nodarbināto jauniešu skaits, salīdzinot ar trešo ceturksni, samazinājās par 3800 jeb 6,6% un bija 54 300. Nodarbinātības līmenis samazinājās par 2,2 procentpunktiem un ceturtajā ceturksnī bija 28,6%.

Pērn ceturtajā ceturksnī 11,2% jeb 83 900 darbinieku (darba ņēmēju) strādāja attālināti, kas ir par 6300 vairāk nekā pirms gada, kad attālināti strādāja 77 600 jeb 10,3%, bet par 2700 jeb 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, kad attālināti strādāja 86 600 jeb 11,4%. No attālināti strādājošajiem 57,6% bija sievietes un 42,4% - vīrieši.

Visbiežāk attālinātu darbu veica strādājošie informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē - 54,1% no nozares darbinieku kopskaita, kā arī finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošie - 51,7%.

Savukārt 19,6% darbinieku strādāja attālināti valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā un tikpat liels darbinieku īpatsvars strādāja attālināti zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomā.

Pagājušajā gadā pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,1 stundu, kas ir tikpat, cik 2023.gadā. Savukārt 2024.gada ceturtajā ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 37,9 stundas, kas ir par 0,5 stundām mazāk nekā trešajā ceturksnī.

2024.gadā 70 000 jeb 8% nodarbināto strādāja nepilnu darbalaiku, kas ir par 500 jeb 0,1 procentpunktu vairāk nekā 2023.gadā. Nepilnu darbalaiku pārsvarā strādāja sievietes (66%), kamēr vīriešiem šis rādītājs bija 34%. 2024.gada ceturtajā ceturksnī nepilnu darbalaiku strādāja 68 900 jeb 7,9% nodarbināto, kas ir par 100 jeb 0,1 procentpunktu vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

2024.gadā 43 500 nodarbināto strādāja arī blakusdarbā - bez pamatdarba strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus, kas ir par 900 jeb 2% mazāk nekā 2023.gadā. Blakusdarbā strādājošo īpatsvars 2024.gadā bija 5%, kas ir tikpat, cik 2023.gadā.

Sievietes (23 700) biežāk nekā vīrieši (19 800) strādāja blakusdarbā. Blakusdarbā nodarbinātie visbiežāk nostrādāja 1-10 stundas (44,3%), bet 28% nostrādāja 11-20 stundas. 2024.gada ceturtajā ceturksnī 44 200 jeb 5,1% nodarbināto strādāja blakusdarbā, kas ir par 5600 jeb 14,5% vairāk nekā trešajā ceturksnī.

Pagājušajā gadā darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 20 400 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 34 100 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tostarp vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem aptaujāti 17 700 mājsaimniecību ar 29 400 iedzīvotāju. Savukārt ceturtajā ceturksnī apsekojumā piedalījās 5000 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8500 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tostarp vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem 4400 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7300 iedzīvotāju.