Aizsardzības industrijas pārstāvji pārmet ministrijām koordinācijas trūkumu

Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas vadītājs, bijušais aizsardzības un ārlietu ministrs Artis Pabriks (LA) apakškomisijas sēdē vērsa uzmanību, ka būtu nepieciešams "zaļais koridors", lai ātrāk attīstītu dažādus projektus un produktus.

Tāpat Pabriks norādīja, ka savstarpējo koordināciju traucē arī decentralizācija Ukrainas pusē - pasūtījumi un pieprasījumi pēc bruņojuma un citiem militāriem materiāliem tiek saņemti ne tikai no Ukrainas Aizsardzības ministrijas un bruņoto spēku štāba, bet arī no konkrētām atsevišķām vienībām. Līdz ar to nereti gadās, ka Latvijā tiek saražots kāda produkta paraugs, bet, nesaņemot akceptu no AM, tā masveida ražošana netiek sākta.

Pabrika ieskatā AM nevajadzētu no uzņēmumiem "slēpt daudzas lietas", jo arī aizsardzības industrijas uzņēmumu vadībā ir cilvēki ar pielaidēm valsts noslēpumam.

Savukārt Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) padomes priekšsēdētājs Ivars Eniņš norādīja, ka kopš pagājušā gada rudens nav izstrādāti Ministru kabineta noteikumi jaunam atbalsta instrumentam pētniecības veicināšanai duāla pielietojuma jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei aizsardzības un drošības jomā, kuram paredzēts atvēlēt 32 miljonus eiro.

Eniņš uzsvēra, ka divas ministrijas - AM un EM - netiek galā ar šo pienākumu. Tāpat Eniņš norādīja, ka pietrūkst vienotas komunikācijas platformas starp AM, EM un aizsardzības industriju, kurā varētu veidot plānveidīgu militāro spēju attīstīšanas procesu.

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija ("DAIF Latvija") valdes priekšsēdētāja Elīna Egle komisijas sēdē sacīja, ka Ukraina sagaida Latvijas uzņēmēju ienākšanu valstī ar savām investīcijām, vienlaikus nav atrisināts jautājums par Latvijas investīciju aizsardzību Ukrainā.

Tāpat Egle vērsa uzmanību, ka bieži vien duālās pielietojamības produktu iepirkumos, kurus koordinē EM, ministrija bieži vien izvēlas lētākos produktus, kas vairs nav Latvijas produkti, bet Latvijā izstrādātie prototipi nonāk noliktavās bez tālāka pielietojuma.

AM Valsts sekretāra vietnieks plānošanas jautājumos Uģis Norītis komisijas sēdē skaidroja, ka arī AM gaida no EM kādu atbildi par jauno atbalsta instrumentu pētniecības veicināšanai duāla pielietojuma jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei, savukārt uzņēmēju darba koordinēšanai ministrijā ir atsevišķa struktūrvienība un ar to strādā daudzi cilvēki.

Norītis uzsvēra, ka AM visos lielajos iepirkumos, kuri pārsniedz 50 miljonus eiro, no ārvalstu piegādātājiem pieprasa, lai vietējā industrija tiktu iesaistīta vismaz 30% apmērā. Tostarp vietējās industrijas dalība 1,179 miljardu eiro apmērā paredzēta lielajos kaujas attīstības projektos - kājnieku kaujas mašīnās, riteņu artilērijas sistēmās, pretgaisa aizsardzības sistēmās, prettanku ieroču sistēmās, transporta iegādē un citās.

Ja vietējo ražotāju iesaiste vismaz 30% apmērā no līguma kopsummas nenotiek, tad ir paredzētas soda sankcijas, skaidroja Norītis.

Tāpat Norītis informēja, ka nākamajos gados kā atbalsts uzņēmējiem plānoti 23,5 miljoni eiro kā līdzfinansējums Eiropas Savienības (ES) fondiem, tostarp 9,1 miljons eiro pētniecības un attīstības pasākumiem, 3,45 miljoni eiro kā AM atbalsta instrumenti, kā arī 10,68 miljoni eiro starptautiskos atbalsta pasākumos.

Norītis uzsvēra, ka arī atbalsts Ukrainai jācenšas sniegt, maksimāli iesaistot vietējo industriju. Latvijas militārais atbalsts Ukrainai pērn sasniedza 0,25% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), un gan šogad, gan nākamgad Latvija atbalstīs Ukrainu, sniedzot militāru atbalstu vismaz 0,25% apmērā no IKP. Šogad šis atbalsts veidos aptuveni 110,95 miljonus eiro un liela daļa nāks no Latvijas aizsardzības industrijas, tostarp 42 Latvijā ražotie bruņutransportieri "Patria".

Norītis piebilda, ka jau ir izstrādātas aizsardzības industrijas vadlīnijas, lai uzņēmēji redzētu, kur var palīdzēt. Savukārt aizsardzības industrijas stratēģiju martā plānots iesniegt Ministru kabinetā.