:format(webp)/nginx/o/2025/02/25/16684120t1h857c.jpg)
Satversmes tiesa (ST) ir atzinusi par pamatlikumam neatbilstošiem Kriminālprocesa likumā savulaik noteiktos ierobežojumus iesniegt pierādījumus apgabaltiesai procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, informēja ST.
Satversmes tiesa (ST) ir atzinusi par pamatlikumam neatbilstošiem Kriminālprocesa likumā savulaik noteiktos ierobežojumus iesniegt pierādījumus apgabaltiesai procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, informēja ST.
Šī ir viena no vairākām ST skatāmajām lietām par noziedzīgi iegūtas mantas procesa tiesisko regulējumu.
ST ir atzinusi, ka Kriminālprocesa likuma 629. panta ceturtā daļa, kas līdz 2024.gada 22.oktobrim nenodrošināja personai procesā par noziedzīgi iegūtu mantu tiesības objektīvu iemeslu iesniegt pierādījumus apgabaltiesā, neatbilst Satversmei.
Tiesa uzsvēra, ka, ierobežojot lietas dalībnieku tiesības iesniegt pierādījumus apgabaltiesā, ir jālīdzsvaro pušu līdzvērtīgu iespēju principa nodrošināšana un efektīva, savlaicīga procesa par noziedzīgi iegūtu mantu norise.
Lieta bija ierosināta pēc juridisku personu pieteikumiem par Kriminālprocesa likuma panta atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Pieteikumu iesniedzēji uzskatīja, ka apstrīdētā norma, paredzot aizliegumu iesniegt pierādījumus apgabaltiesā, nesamērīgi ierobežoja viņu tiesības uz taisnīgu tiesu un neatbilst šajās tiesībās ietilpstošajam pušu līdzvērtīgu iespēju principam, proti, apstrīdētā norma ierobežoja personas tiesības procesa gaitā, kad lieta vēl tiek skatīta pēc būtības, iesniegt pierādījumus, kas var būtiski ietekmēt procesa par noziedzīgi iegūtu mantu iznākumu.
Satversmes tiesa secināja, ka dažādu objektīvu iemeslu dēļ ar mantu saistītā persona var iesniegt pierādījumus tikai apgabaltiesai. Tomēr apstrīdētais regulējums liedza ar mantu saistītajai personai šādus pierādījumus iesniegt apgabaltiesā, lai tā attiecīgi varētu konstatēt, vai fakts, ka pierādījumi netika savlaicīgi iesniegti rajona (pilsētas) tiesā, ir kvalificējams kā objektīvu apstākļu izraisīta situācija vai arī kā personas apzināta rīcība procesa novilcināšanai. Tādējādi ar mantu saistītajai personai šādos apstākļos netika nodrošināts pušu līdzvērtīgu iespēju princips.
Tiesa ņēmusi vērā to, ka likumdevējs ir pieņēmis Kriminālprocesa likuma 631. panta piekto daļu un kopš 2024.gada 22.oktobra procesā par noziedzīgi iegūtu mantu iesaistītajām personām ir tiesības iesniegt pierādījumus apgabaltiesā, ja tie objektīvu apstākļu dēļ nevarēja tikt iesniegti rajona (pilsētas) tiesā. Līdz ar to pašreiz apgabaltiesa var atcelt rajona (pilsētas) tiesas lēmumu un nodot materiālus jaunai izskatīšanai, ja tā atzinusi, ka pierādījumiem var būt vērā ņemama ietekme uz lietā taisīto lēmumu pēc būtības.
ST secināja, ka apstrīdētā regulējuma atzīšana par spēkā neesošu no pieteikuma iesniedzēju pamattiesību aizskāruma rašanās brīža ir vienīgā iespēja aizsargāt viņu pamattiesības. Līdz ar to Satversmes tiesa atzina Kriminālprocesa likuma 629. panta ceturto daļu, ciktāl tā līdz Kriminālprocesa likuma 631. panta piektās daļas spēkā stāšanās dienai - 2024.gada 22.oktobrim - nenodrošināja personai tiesības objektīvu iemeslu dēļ iesniegt pierādījumus apgabaltiesā, par neatbilstošu Satversmei un attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem par spēkā neesošu no to pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
Pirms tam citā lietā ST bija nolēmusi, ka Satversmei atbilst regulējums, kas no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 2.novembrim noteica kārtību pieejai lietas materiāliem procesā par noziedzīgi iegūtu mantu. Šīs apstrīdētās normas Kriminālprocesa likumā noteica kārtību, kādā ar mantu saistītā persona ir tiesīga iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem un pārsūdzēt ar šīm tiesībām saistīto procesa virzītāja lēmumu.