Fizikas skolotāja Kristiāna Rancāne: Mamma bija šokā par manu izvēli

Domāja par pavārmākslu

Pamatskolā Kristiāna gribējusi kļūt par pavāri. Jau bijusi vienošanās ar mammu, ka pēc 9. klases viņa varēs braukt mācīties pavārmākslu uz Valmieru. Tomēr vēlāk intereses mainījušās. Jautāta, vai fizikai ir kaut kas kopīgs ar pāvārmākslu, Kristiāna atbild, ka iespējams, taču viņas izvēlē noteicošais bijis tas, ka pamazām nākusi pārliecība, ka viņa vēlas kļūt tieši par skolotāju. Pirmkārt, tādēļ, ka atskārtusi, ka viņas spēcīgākā puse ir milzīga pacietība un spēja labi izskaidrot lietas.

Arī ģimenē jau bijuši skolotāji vairākās paaudzēs, un šķitis, ka to vajadzētu turpināt. Fizika nākusi klāt vēlāk – galvenokārt pateicoties Kristiānas fizikas skolotājai Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas vadītājai Ludmilai Belogrudovai, kura nenogurstoši mudinājusi un motivējusi Kristiānu saistīt karjeru ar fiziku. “Viņa nāca un teica – tev ir gaišs prāts, jāiet uz olimpiādi,” stāsta Kristiāna. “Sākumā man negribējās, bet skolotāja bija neatlaidīga, un tā es aizgāju līdz galam.”

Trīs centimetri labojamo darbu

Par savu darbu Kristiāna stāsta, ka reiz izmērījusi labojamo darbu kaudzīti, kura bijusi trīs centimetrus bieza, un licies, ka tai cauri netiks, tomēr citās reizēs darbs nemaz nav bijis tik grūts. Jauniešiem, protams, patīk, ka skolotāja jauna – viņiem šķiet, ka tad viņus labāk sapratīs. “Manām klasēm patīk pie manis mācīties,” saka Kristiāna, bet atzīst, ka tas tā nav vienmēr.

”Skolotājam ir ļoti lielas iespējas ietekmēt to, vai skolēniem priekšmets patīk vai ne.

Es mēģinu stundās mācīšanas pieeju dažādot, lai nav daudz vienveidīgu darbību, jo vieniem nepatīk daudz rakstīt, citiem – daudz rēķināt, citiem – daudz lasīt, vēl citiem – daudz runāt,” viņa skaidro. Darbā daudz palīdzot tehnoloģijas. Kristiāna bieži sāk stundu ar jautājumiem, sarunu par mācību tēmu, bieži rāda prezentācijas. Viņa jauniešiem stundās bieži piedāvā tēmu apskatīt vizuāli, ļauj izmantot telefonus, lai meklētu informāciju, pārbaudes darbos atļauj lietot špikerus.

“Bērni tāpat daudz laika pavada telefonos – lai dara to arī lietderīgi un pie reizes arī kaut ko apgūstot. Es uzskatu, ka viss nav jāatceras, ir jāprot atrast,”

saka Kristināna. Vai kāds no viņas audzēkņiem varētu izvēlēties saistīt karjeru ar fiziku? Varbūt – jauniešiem domas un plāni mēdz strauji mainīties, atceroties sevi, saka Kristiāna.

Raksts tapis sadarbībā ar erudīcijas konkursu “FIZMIX Eksperiments".