"Latvenergo": Elektrības cenu pieaugumu februārī noteica vairāku faktoru kopums (2)

Šobrīd cenas pieaugumu Baltijas valstīs noteica vairāku faktoru kopums - zems vēja un saules enerģijas izstrādes apjoms, aukstie ziemas laikapstākļi, kas audzē elektroenerģijas pieprasījumu, kā arī gāzes un emisiju cenu kāpums. Elektroenerģijas cenu ietekmēja arī starpsavienojuma "EstLink2" pārrāvums un tas, ka starpsavienojumi "LitPol" un "NordBalt" ir ierobežoti pārvades sistēmas operatoru (PSO) frekvences vadības un balansēšanai.

Latvijā elektroenerģijas cenas šī gada septītajā nedēļā, no 10. līdz 16.februārim, bija vidēji 192 eiro par megavatstundu (MWh), un šāds cenu līmenis ziemas sezonā nav netipisks. Salīdzinoši 2024.gada janvārī aukstā nedēļā vidējā cena bija 201 eiro par MWh.

Elektroenerģijas tirgus pārskatā skaidrots, ka Baltijā vēja enerģijas stacijās novērota izteikta izstrādes lejupslīde. Jau janvārī vēja izstrāde samazinājās par 6%, salīdzinot ar 2024.gada decembri, un 2025.gada janvāra otrajā pusē tā sāka būtiski samazināties. Savukārt februāra pirmajās divās nedēļas vēja staciju izstrāde nokritās par 60% pret vidējo izstrādi janvārī, septītajā nedēļā sasniedzot zemāko šī gada izstrādes apjomu.

Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati rāda, ka 2025.gada janvāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 1,7 grādi, savukārt februāra pirmajā dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -1,6 grādi. Tādējādi, kopš gada sākuma Baltijā elektroenerģijas patēriņš nedēļu no nedēļas bija mainīgs, bet, sākot ar februāri, tas būtiski pieauga līdz pat 16% kopš gada sākuma. Septītajā nedēļā novērots šī gada augstākais elektroenerģijas patēriņš.

Turklāt dabasgāzes cenas kopš janvāra sākuma sāka augšupvērstu kustību, un 10.februārī kurināmā (TTF) slēgšanas cena pārsniedza 58 eiro par MWh cenu slieksni. Tā ir augstākā cena kopš 2023.gada 10.februāra. Dabasgāzes cenu kāpumu ietekmēja ne vien zemāka gaisa temperatūra Eiropā, kas bija zem normas līmeņa, bet arī zema vēja izstrāde Eiropā, kas ietekmēja pieprasījuma kāpumu. Tādējādi Eiropas Savienībā (ES) sāka būtiski samazināties dabasgāzes krātuvju aizpildījums, kas bija par 20% zemāks, salīdzinot ar iepriekšējā gada līmeni. Savukārt augsta izstrāde dabasgāzes un ogļu stacijās sekmēja lielāku emisijas kvotu pieprasījumu, kvotu cenai janvāra beigās sasniedzot 83 eiro par tonnu, un pēdējo reizi šāds cenu līmenis bija novērots 2023.gada oktobrī.

Kā vēl vienu būtisku iemeslu lielākai elektroenerģijas cenai Lūsis un Prohorova norāda pārrauto līdzstrāvas kabeļa "EstLink-2" pārrāvumu starp Igauniju un Somiju, kas ierobežo lētākas elektroenerģijas nonākšanu Baltijas valstīs. Baltijas elektrotīkla sinhronizācija ar Eiropu pārvades sistēmā ir mainījusi vairumtirgu - klāt pie jau esošajām ikdienas izsolēm biržā "Nord Pool" ieviestas balansēšanas jaudu rezerves izsoles. Vairumtirgū starpsavienojumu pielietojums ietekmēs komerciālās/biržas importa un eksporta plūsmas starp Baltijas valstīm un kaimiņvalstīm. Saskaņā ar Somijas sistēmas operatora publicēto informāciju šī starpsavienojuma remontdarbi ilgs līdz šī gada 1.augustam. Tādējādi no kopējās Somijas-Igaunijas starpvalstu savienojumu uzstādītās jaudas - 1016 megavati (MW) - būs pieejami tikai 358 MW ("EstLink 1"), kas būtiski ierobežo elektroenerģijas importu no Ziemeļvalstīm.

Tāpat elektroenerģijas cenu ietekmēja arī starpsavienojumu "LitPol" un "NordBalt" ierobežoti priekš PSO frekvences vadības un balansēšanas. Pirmajā nedēļā, kad Baltijas valstis darbojās kontinentālās Eiropas vienotajā energotīklā, Baltijai, lai nodrošinātu Baltijas energotīkla frekvences stabilitāti Lietuvas - Polijas pārrobežu līniju neplānotas atslēgšanas gadījumā, "NordBalt" ("LT-SE4") savienojuma jaudas abos virzienos tika samazinātas no 700 MW līdz 600 MW. Turklāt Baltijas sinhronās darbības pirmajās divās nedēļās, lai nodrošinātu Baltijas frekvences stabilitāti "LitPol" starpsavienojuma (Lietuvas-Polijas) pārrobežu līniju neplānotas atslēgšanas gadījumā, šī savienojuma jauda abos virzienos tiks samazināta līdz nulle MW.

Lai Baltijas valstis veiksmīgi sinhronizētos, pārvades operatori veikuši drošības pasākumu - Lietuvas-Zviedrijas starpsavienojums "NordBalt" no pieejamajiem 700 MW jaudas samazināts līdz 600 MW, un Lietuvas-Polijas starpsavienojums "LitPol" ir 0 MW. Lietuvas-Polijas starpsavienojuma "LitPol" turpmāk komerciālām/biržas plūsmām paredzēti 150 MW jaudas, bet atlikušie 350 MW paliks ārpus komerciālā/biržas mehānisma, lai saglabātu frekvences stabilitāti.

Tātad jebkuram ārpuskārtas notikumam februāra iesākumā papildus rezervēti kopsummā 250 MW, lai pārvades sistēmas operatori šo jaudu var pielietot, sabalansējot Baltijas valstis ar Polijas un Zviedrijas palīdzību. Tādējādi pašlaik ierobežotie 250 MW ir tas faktors, kas ierobežo apmaiņu ar komerciālām/biržas importa un eksporta plūsmām starp Poliju un Zviedriju un Baltijas valstīm.

Jau ziņots, ka šogad 8.februārī Baltijas valstīs atslēdzās no vienota elektrotīkla ar Krieviju un Baltkrieviju, un 9.februārī pieslēdzās Eiropas vienotajam energotīklam.