Viņa iepriekš nav krimināli sodīta, pret viņu iepriekš nav tikuši uzsākti kriminālprocesi un viņa tādos nav bijusi iesaistīta. Lietā nav faktu, kas liecinātu par apsūdzētās bēgšanas risku, nav faktu, kas apliecinātu, ka cita veida drošības līdzeklis, tāds kā drošības nauda, mājas arests, aizliegums izbraukt no valsts, nenodrošinātu pret bēgšanu. Lietā nav pierādījumu, ka apsūdzētā varētu ietekmēt liecinošās personas, izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus.
Tiesa ievērojot noziedzīgā nodarījuma raksturu, to, ka lietā iesaistītas nepilngadīgas cietušās intereses, secināja, ka drošības nauda nosakāma 200 000 eiro apmērā, kas ir uzskatāms par ievērojamu apmēru un tā spēs nodrošināt krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, tai skaitā arī to, ka apsūdzētā, atrodoties brīvībā, neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu un ieradīsies uz tiesas sēdēm.
Lai nodrošinātu to, ka apsūdzētā neizdarīs jaunus noziedzīgus nodarījumus un neizvairīsies no tiesas, viņai drošības naudas iemaksas gadījumā piemērojami arī papildu drošības līdzekļi – aizliegums izbraukt no valsts, aizliegums tuvoties noteiktām personām, aizliegums tuvoties noteiktai vietai, proti, cietušās dzīvesvietai.
Tiesa izskaidroja apsūdzētajai, ka, pārkāpjot kādu no tiesas uzliktajiem ierobežojumiem, proti, neierašanos tiesā, mēģinājumu tikties ar cietušo vai viņas pārstāvi vai mēģinājumu pašai vai ar kāda palīdzību sazināties ar cietušo vai viņas pārstāvi, tas tiks vērtēts kā drošības līdzekļa pārkāpums, iemaksātā drošības nauda 200 000 eiro neatgriezeniski nonāks Valsts kasē, un apsūdzētā atgriezīsies ieslodzījumā.”
Tiesa apstiprina, ka minētā drošības nauda 21. februārī iemaksāta Tiesu administrācijas kontā un pēc tam, kad tiesa pārliecinājās par iemaksāto līdzekļu legālo izcelsmi, 24. februārī pieņēma lēmumu par apcietinājuma aizstāšanu ar drošības naudu.