Eksperti atgādina – psihiskās veselības sarežģījumi var slēpties aiz miega traucējumiem, pārmērīga noguruma, trauksmes, baiļu sajūtas, interešu, enerģijas zuduma, arī attiecību pasliktināšanās ģimenē, darbā.
Evita Lārmane, “Mēness aptiekas” farmaceite, darba ikdienā novērojusi, ka daudzi cilvēki izjūt stresu, nespēj atpūsties. Jau pēc sarunas, izturēšanās, ja klienti atgriežas atkārtoti, lai iegādātos nomierinošus līdzekļus, varot noprast signālus, ka nepieciešama profesionāla palīdzība, ko farmaceiti arī mudina saņemt pie speciālista: “Mēs nereti redzam, ka cilvēki ilgstoši lieto uztura bagātinātājus, bet trauksme saglabājas. It kā cilvēkam pašam būtu jāsaprot, ka jāārstējas, bet tā tomēr ir arī līdzcilvēku atbildība.”
Būtiski ir atbalstīt cilvēkus, kuri saskaras ar psihiskās veselības sarežģījumiem, ikdienā runāt par šiem jautājumiem atklāti runāt ģimenē, ja pat reizēm tas nozīmē pajautāt tieši: “Vai esi nolēmis īstenot pašnāvību?” sacīja Irena Cepurīte, mentālās veselības atbalsta biedrības “Ogle” līdzdibinātāja. “Diemžēl šodien daudziem kādu iemeslu dēļ izveidojusies dzīvē situācija, ka viņiem vairs nav spēka pat no rīta celties un darīt ierastās lietas, tādēļ līdzcilvēkiem ir ļoti nozīmīga loma, lai šādam cilvēkam palīdzētu atrast iespēju apmeklēt ārstu, pārliecināties, ka viņš nonāk drošībā,” pauda Irena Cepurīte.
Jau vēstīts, ka desmitā daļa iedzīvotāju savu psihisko veselību pēdējā gada laikā vērtē kā sliktu. Savukārt trauksmi vai panikas lēkmi izjutuši 44 % – tā atklāts “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā*.