Sieviete apsūdzēta par savas mazmeitas jaundzimušā nolaupīšanu un slepkavību

Kā informēja Augstākajā tiesā (AT), apsūdzībā norādīts, ka apsūdzētajai sievietei ir ārsta palīga kvalifikācija, taču nav atbilstošas izglītības, lai pieņemtu dzemdības. Ar nodomu slēpt mazmeitas grūtniecību un nolaupīt tikko dzimušo bērnu un viņu nonāvēt apsūdzētā pati pieņēma dzemdības, kurās bērns piedzima dzīvs. Izmeklēšanā bērna dzimums netika noskaidrots.

Lai slēptu faktu, ka viņas mazmeitai ir piedzimis bērns, apsūdzētā rīkojās dusmu un atriebības vadīta. Viņa bija neapmierināta ar jaunās mātes rīcību, jo tā bija iesaistījusies attiecībās ar vīriešiem.

Tiklīdz bērns piedzima, apsūdzētā apzinājās, ka jaundzimušais ir pilnīgi bezpalīdzīgs sava vecuma dēļ. Tajā pašā laikā jaunā māte atradās bezpalīdzības stāvoklī, jo pēc dzemdībām bija zaudējusi samaņu.

Izmantojot šo situāciju, apsūdzētā iznesa tikko dzimušo bērnu no mājas, tādējādi viņu nolaupot.

Izmeklēšanā nenoskaidrotā vietā un nenoskaidrotos apstākļos sieviete bērnu tīši nonāvēja, kā arī iznīcināja līķi.

Apgabaltiesa sievieti atzina par vainīgu personas nolaupīšanā, ja tā izdarīta pret mazgadīgo, izmantojot personas bezpalīdzības stāvokli, un personas slepkavībā, apzinoties, ka tā ir bezpalīdzības stāvoklī, kā arī līķa apgānīšanā.

Tiesa viņai piemēroja brīvības atņemšanu uz 18 gadiem un ar probācijas uzraudzību uz trīs gadiem.

Tomēr Apgabaltiesai lieta būs jāskata atkārtoti. AT Krimināllietu departaments ir atcēlis apelācijas instances spriedumu krimināllietā, jo spriedumā nav pierādīts, ka jaundzimušā līķis ticis apgānīts tā iznīcināšanas laikā, informēja AT.

Skatot lietu, AT atzina, ka līķa noglabāšana, slēpšana, aiznešana, atstāšana un pienācīgas apglabāšanas nenodrošināšana nav uzskatāma par tā apgānīšanu Krimināllikuma 117.panta 5.punkta izpratnē, ja apsūdzētais nav tieši iedarbojies uz līķi.

Kasācijas sūdzībā tika norādīts, ka apelācijas instances tiesa neesot konstatējusi apsūdzētās nodomu nogalināt jaundzimušo. Atbildot uz šo argumentu, AT norādīja, ka pretēji kasācijas sūdzībā norādītajam apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi Krimināllikuma noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus un secinājusi, ka apsūdzētā jaundzimušā slepkavību izdarījusi tīši ar tiešu nodomu, jo viņa apzinājusies savu darbību raksturu, paredzējusi jaundzimušā bērna nāves iestāšanos un vēlējusies to.

AT atzina, ka slepkavība, apzinoties, ka persona ir bezpalīdzības stāvoklī, var izpausties kā bezdarbība, ko persona pieļāvusi, atstājot jaundzimušu bērnu bezpalīdzības stāvoklī un nesniedzot primāro aprūpi, kā rezultātā iestājusies nāve.

Ievērojot, ka tiesa apsūdzētajai par visiem inkriminētajiem noziegumiem ir sniegusi kopīgu noziedzīgo nodarījumu aprakstu, apelācijas instances spriedums atcelts pilnībā, bet apsūdzētajai joprojām tiek piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums.