Kāda pērn Latvijā bija vidējā alga pirms nodokļu nomaksas? (8)

Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1221 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1221 eiro jeb 72,4 % no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 9,0 %, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 7,6 %.

Mēneša darba samaksas mediāna – 1 357 eiro

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2024. gadā bija 1357 eiro. Salīdzinot ar 2023. gadu (1225 eiro), tā pieauga par 10,8 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) bija 996 eiro, un gada laikā tā pieauga par 10,0 %.

Vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā pieaudzis straujāk

2024. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā pieauga straujāk nekā privātajā – attiecīgi par 12,2 % un 8,7 %. Vislielākā ietekme uz atalgojuma pieaugumu sabiedriskajā sektorā bija izglītības nozarei, kur ir trešdaļa no visām darbvietām sabiedriskajā sektorā, un atalgojuma gada pieaugums bija 18,5 %.

2024. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā (1742 eiro) bija par 76 eiro lielāka nekā privātajā (1666 eiro). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1689 eiro jeb par 12,4 %.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un darba tirgus strukturālās izmaiņas.

Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Darba samaksas fonds 2024. gadā, salīdzinājumā ar 2023. gadu, valstī kopumā pieauga par 8,1 % jeb 1110,4 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 10,8 tūkst. jeb 1,4 %.

Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga izglītībā – par 17,0 %, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozarē – par 14,3 % (straujāk darbaspēka meklēšanas un nodrošināšanas ar personālu nozarē) un citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) – par 13,7 %.

2024. gadā vidējā darba samaksa mēnesī lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (2851 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2733 eiro), zinātnisko un tehnisko pakalpojumu (2124 eiro), enerģētikas (2122 eiro), valsts pārvaldes un aizsardzības (1975 eiro), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē (1877 eiro), veselības un sociālās aprūpes (1758 eiro), kā arī ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē (1687 eiro).

Vismazākā mēneša vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1107 eiro par pilnas slodzes darbu.

Taču Latgalē vidēji pelna par 35 % mazāk nekā Rīgā. 2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Latgalē (11,9 %), Vidzemē (10,8 %) un Zemgalē (10,5 %).

Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā (1869 eiro) un Rīgas reģionā (1849 eiro), savukārt viszemākā – Latgalē (1212 eiro), kas ir par 35,2 % mazāk nekā galvaspilsētā.

Vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un reģioniem gada laikā ir samazinājusies visos reģionos, izņemot Kurzemi, kur tā pieaugusi par 1,4 procentpunktiem, bet lielākais samazinājums bija vērojams Latgalē (1,3 procentpunkti).

Mēneša vidējā darba samaksa Latvijas reģionos

4. ceturksnī vidējā mēneša alga pirms nodokļu nomaksas bija 1744 eiro.

2024. gada 4. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1744 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,3 %, kas bija zemākais gada pieauguma temps, salīdzinot ar pārējiem 2024. gada ceturkšņiem.

2024. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 4. ceturksni, gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā vidējā darba samaksa auga līdzīgi – attiecīgi par 8,4 % un 8,5 %. Vispārējās valdības sektorā pieaugums bija 7,9 %.

Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, bruto darba samaksa valstī pieauga par 2,4 %. Straujāks kāpums bija sabiedriskajā sektorā – 2,9 %, privātajā – 2,1 %. Vispārējās valdības sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 3,5 %.

Vidējā neto darba samaksa 2024. gada 4. ceturksnī bija 1 259 eiro, un gada laikā tā pieauga par 7,9 %, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 5,3 %.o

Samaksa stundā

Pēc darba dienu nekoriģētiem datiem bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2024. gadā bija 11,38 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,1 % (2023. gadā – 10,14 eiro).

Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 12,76 līdz 14,33 eiro jeb par 12,3 %, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu pieaugums par 8,3 % un nostrādāto stundu samazinājums par 3,6 % gada laikā.

Plašāka informācija par darba samaksu un stundas darbaspēka izmaksām Latvijā pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļās “Darba samaksa” un “Darbaspēka izmaksas’’.

2024. gada beigās 1.–3. ceturkšņa dati tika precizēti. Datu precizēšana no pārskata gada sākuma tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām, katru ceturksni apsekojamo statistisko vienību kopā iekļaujot jaunus ekonomiski aktīvus uzņēmumus un iestādes, precizējot uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektorus, saņemot papildu vai precizētu informāciju no respondentiem, kā arī aktuālākus datus no administratīvajiem datu avotiem.

Samaksas datu avots

Darba samaksas datu avots ir komersantu, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.

Sabiedriskais sektors CSP vidējās darba samaksas aprēķinos ietver valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50 % un vairāk, izņemot nodibinājumus, biedrības un fondus un to komercsabiedrības.