"Ministrija ir šķērdējusi valsts līdzekļus" - Mediju ētikas padome konstatē ZM nepamatotu vēršanos pret mediju

Vērtējot ZM sūdzību par raidījuma "Nekā Personīga" 15. decembra sižetu, kas iedziļinājās mežu ciršanas politikas aizkulisēs, padome tajā nesaskatīja aizskārumu ministrijai.

Lai arī šādā gadījumā formāls atzinums netiek gatavots, padome situācijas vērtējumā uzsver, ka tā nav saskatījusi sižetā ētikas kodeksa pārkāpumus.

Vienlaikus secināts, ka ZM sūdzība ir manipulatīva - tajā ir gan faktu kļūdas, gan nepatiesi apgalvojumi par sižetā pārraidīto informāciju, mēģinot savu stāstījumu uzdot par sižetā izskanējušo, norādīja padomē.

"Ar šādu manipulatīvu vēršanos pret mediju ministrija ir ne vien šķērdējusi valsts līdzekļus, bet arī apgrūtinājusi mediju ar nepieciešamību tērēt resursus patiesībai neatbilstošu un klaji maldinošu apgalvojumu atspēkošanai," uzskata padome.

Tāpat ministrija ir nepamatoti centusies ierobežot medija tiesības sniegt sabiedrībai būtisku informāciju par mežu apsaimniekošanas aspektiem, secinājusi padome.

Savukārt, izskatot Saeimas deputāta Jura Viļuma (AS) sūdzību par raidījuma "360 TV "Ziņneši"" 14.janvāra sižetu "Satversmes tiesa ierosinājusi lietu par Varakļānu iekļaušanu Madonas novadā", padome nekonstatēja Ētikas kodeksa pārkāpumu.

Vienlaikus padomē norāda, ka LMĒP piekrita sūdzībā norādītajam, ka sižetā nav izskaidrots, par ko un kāpēc ir sniegta sūdzība Satversmes tiesā, un, raidījumā iekļaujot tikai Varakļānu iedzīvotāju emocionālos viedokļus, bet neiekļaujot citādu skatījumu, nav panākta informācijas daudzveidība.

Reizē LMĒP atzīst, ka šī nepilnība nav uzskatāma par Ētikas kodeksa pārkāpumu, jo jāņem vērā arī sižeta konteksts. "Piemēram, sarežģītais jautājums par Varakļānu pievienošanu vispirms Rēzeknei, tad Madonai medijos ir skatīts daudz un vairāku gadu garumā. Šādā situācijā ir pieļaujams, reaģējot uz jaunumiem, veidot sižetu bez plaša notikumu un argumentu izklāsta, centrējoties uz Varakļānu iedzīvotāju reakcijām," skaidro padomē, piebilstot, ka arī izvēlētais sižeta žanrs - tā sauktās "tautas balss" un ielu intervijas - paredz iedzīvotāju uzklausīšanu, un sižeta veidotājiem ir tiesības atspoguļot aptaujāto vienprātību un emocijas.