Infografika ⟩ Ekonomisti: Strauju ekonomikas izaugsmi Latvijā tuvākajā laikā nevajadzētu gaidīt

"SEB banka" ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja, ka pēc četru ceturkšņu lejupslīdes pērn ceturtajā ceturksnī Latvijas ekonomikā atgriezās neliels pieaugums 0,1% apmērā, salīdzinot ar trešo ceturksni. Šāds pieaugums bija nepietiekams, lai paceltu ekonomikas pieaugumu arī gada izteiksmē - salīdzinot ar 2023.gada ceturto ceturksni, ekonomika sarāvās par 0,4%. Tas atbilst arī prognozēm par 0,4% kritumu 2024.gadā kopumā.

Kā pauda Gašpuitis, šobrīd aktuālākais jautājums ir, cik lielā mērā ceturtajā ceturksnī novērotie atgūšanās asni nostiprināsies. Lielākās likmes ir uz patēriņa aktivitātes atjaunošanos, kas gada beigās aktivizējās. Ekonomists pauda prieku par mazumtirdzniecības pieaugumu janvārī 2,1% apmērā, jo ierasti gada pirmie divi mēneši ir ļoti kusli. Vidēji strādājošo iedzīvotāju finansiālie apstākļi stabilizējas un uzlabojas, kas arī veido labākas patēriņa izaugsmes perspektīvas. Taču vāja pārliecība var būt nozīmīgs šķērslis, kā dēļ liela daļa ienākumu var nogult banku kontos un patēriņā nenonākt.

Gašpuitis skaidroja, ka atbalsts izaugsmei nāks arī no apstrādes rūpniecības un eksporta. Tomēr arī tur atkopšanos kavēs visaptverošā globālā nenoteiktība un iespējamā nosacījumu maiņa, piemēram, tarifu vai sankciju ietekmē, kur centrālā figūra būs ASV prezidents Donalds Tramps un Ukrainas kara gaita.

Izšķirošs faktors būs Eiropas Savienības (ES) fondu ieplūdei, kam jāaktivizē investīcijas un būvniecības nozare. Gaidas var piepildīties tikai daļēji, īpaši, ja kavēsies politiski lēmumi, bremzējot izaugsmi. Tādēļ valdības stabilitātei būs īpaši liela nozīme.

Gašpuitis pauda, ka gada nogalē uzņēmēju interese par kreditēšanos investīciju mērķiem pieauga, tāpat kā bija vērojams intereses kāpums par nekustamā īpašuma darījumiem. Procentu likmes jau labu laiku ir virzījušās lejup, pastiprinot nekustamā īpašuma darījumu un investīciju pievilcību.

"SEB banka" sagaida, ka 6.martā Eiropas Centrālā banka (ECB) procentu likmi samazinās vēl par 25 bāzes punktiem. Jaunākie ECB pārstāvju komentāri liecina, ka daži padomes locekļi varētu atbalstīt pauzi aprīlī, ja vien inflācijas krituma process nekļūs pārliecinošāks. "Mēs turpinām sagaidīt noguldījumu procentu likmes tālāku samazinājumu. Par nopietnu izaugsmes dzinuli kļūs ar valsts aizsardzību saistītās investīcijas un tēriņi," pauda Gašpuitis, norādot, ka grūtības un apjomu kritumu turpinās piedzīvot tranzīta nozare.

Kā pauda Gašpuitis, šķiet, ka jārēķinās, ka klimats var atnest kārtējos pārsteigumus lauksaimniecībai un ne tikai. Pēc pērnā gada stagnācijas, sagaidāms, ka Latvijas ekonomika šogad spēs pacelties par 1,8% un 2,2% nākamgad. Arējās vides nosacījumu izmaiņām būs liels nospiedums uz ekonomisko aktivitāti iekšzemē.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe norādīja, ka pērnā gada IKP datus caurvij drūma aina. Arī gada noslēdzošajā ceturksnī ekonomika bijusi vāja - IKP saglabājies tādā pašā līmenī kā iepriekšējā ceturksnī.

"Lielākās cerības uz straujāku spēcināšanos iepriekš saistīju ar privāto patēriņu un investīcijām. Eksporta izaugsmes izredzes ģeopolitisko norišu fonā saglabājās vājas, tomēr iespējamus pārsteigumus varēja sagādāt apjomīgās investīcijas apstrādes rūpniecībā 2024.gadā, kuras eksporta preču klāstu papildina arī ar jauniem produktiem," pauda Puķe.

Viņa skaidroja, ka privātā patēriņa izaugsmes potenciāla pamatā bija pirktspējas uzlabošanās visa 2024.gada gaitā. Pirktspējas iedzīvināšanos lielākos izdevumos kavēja bažas par ģeopolitisko situāciju un vēlme atjaunot uzkrājumu līmeni. Dati par maksājumu karšu lietošanu, mazumtirdzniecības veikalu apgrozījums un noskaņojuma rādītāji liecināja, ka gada nogalē iedzīvotāji ir mazāk bēdājušies un ļāvušies lielākiem svētku tēriņiem, un tas varētu attiecīgi rezultēties ņiprākā privātajā patēriņā. "Šodien publicētie dati privātā patēriņa spēcināšanos neapstiprina, privātais patēriņš tāpat kā IKP fiksēts ar nemainīgu dinamiku," pauda Puķe.

Viņa norādīja, ka arī investīciju izaugsmi turpina bremzēt ģeopolitiskās norises un bažas par ekonomikas attīstību nākotnē. ES sniegtais apjomīgais fondu finansējums un aizņemšanās iespēju uzlabošanās līdz ar zemākām kredītu procentu likmēm rada pozitīvus stimulus investīciju kāpumam, tomēr arī ieguldījumu izaugsme 2024.gadā kavējās. Gada nogale nav bijusi izņēmums, un investīciju līmenis saglabājas zems. 2024.gadā ir vājinājusies būvniecības aktivitāte, bet vēl nozīmīgāk ir samazinājies kapitālpreču ievedums.

Arī eksportētāju iespējas pārdot preces un pakalpojumus ārvalstu tirgos 2024.gadā ir bijušas vājas, lai gan ceturkšņu pārmaiņās vērojams te kāpumus, te kritumus, bez acīm skaidri saskatāmas tendences. Tomēr apstrādes rūpniecības izlaide detalizētākā līmenī ļauj zināmas preču sektora pārmaiņas saskatīt. Puķe norādīja, ka būvniecības sektora sen gaidītā sasparošanās, ļaujot cerēt, ka zemākais pieprasījuma un ražošanas apjomu punkts ir aiz muguras. Arī eksportā ceturtajā ceturksnī fiksēts kāpums, un to turklāt veicinājis gan preču, gan pakalpojumu sektors.

Puķe norādīja, ka vienīgā izlietojuma komponente, kura ir stabili turpinājusi augt arī 2024.gadā un to turpinājusi ceturtajā ceturksnī, ir sabiedriskais patēriņš. Lai gan par daudzu izdevumu pozīciju kāpinājumu tiešām rodas jautājums, vai to šobrīd var atļauties, skaidrs, ka aizsardzības izdevumu pieaugums tomēr arī ir saistīts ar ģeopolitisko situāciju un ir pamatots.

Kā pauda Puķe, kopumā redzams, ka IKP attīstības faktorus šobrīd vairāk ierobežo nenoteiktības fons - galvenokārt globālā aina, tomēr iekšpolitiskās norises iedzīvotāju un investoru satraukuma mazināšanā šobrīd nekādi nepalīdz. "Kamēr situācija ir šāda, sagaidīt strauju izaugsmi jau tuvākajā laikā ir pāragri," norādīja Puķe.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija atzīst, ka trīs uz kara fona pavadītie gadi bijuši sarežģīti - ekonomika nav spējusi uzrādīt būtisku pieaugumu un pērn pat nedaudz sarukusi. Šis laiks ekonomistes ieskatā lielā mērā raksturojams kā stagnācija - pērnā gada pēdējā ceturksnī ekonomikā saražotais apjoms bija vien nedaudz augstāks nekā 2021.gada nogalē.

"Lai gan iepriekš šķita, ka vairākos sektoros pērnā gada izskaņā vērojām sasparošanos, pievienotā vērtība ceturtajā ceturksnī ekonomikā saglabājusies teju nemainīga. Lai gan neliels kritums bijis, par ekonomikas recesiju to gluži saukt nevarētu," uzskata Zorgenfreija.

Viņa atgādina, ka jāņem vērā arī tas, ka pēdējā laikā redzama ļoti būtiska datu pārskatīšana. Piemēram, ja pērn februārī publicētie dati liecināja, ka 2023.gadā ekonomika sarukusi par 0,3%, tad šodien dati rāda, ka IKP aizpērn audzis par straujiem 2,9%.

Zorgenfreija skaidroja, ka 2024.gadā ekonomiku balstīja patēriņa kāpums, strauji augot valdības patēriņam, kamēr mājsaimniecību tēriņi palielinājās vien nedaudz. Kritums importā bija prāvāks nekā eksporta samazinājums, kā rezultātā neto eksports palielināja IKP apmērus. Savukārt ļoti būtiski saruka investīcijas. Te lomu spēlēja gan privāto investīciju atlikšana augstu procenta likmju apstākļos, gan arī valdības investīciju, īpaši to, kas saistītas ar ES fondiem, kavēšanās.

Šogad gan Zorgenfreijas ieskatā kavēties vairs nevar atļauties, jo ar Atjaunošanas un noturības fondu saistītajiem projektiem jābūt ieviestiem līdz 2026.gada vasaras beigām. Tādēļ "Swedbank" prognozē, ka valdības investīcijas šogad strauji augs. Privātajām investīcijām palīdzēs tas, ka procentu likmes šogad būs krietni zemākas nekā pērn. Zorgenfreija norāda, ka Eiropas Centrālā banka turpinās likmju samazināšanu, un šī gada septembrī jau noguldījumu uz nakti likme, kam cieši seko EURIBOR, būs pie 1,75%. Tomēr privātās investīcijas joprojām var bremzēt ģeopolitiskā neskaidrība.

Cerības ir uz to, ka spēcīgāk sāks augt mājsaimniecību patēriņš, pauž Zorgenfreija. Samērā straujas izaugsmes turpināšanās neto algās (8,5%) komplektā ar mērenu inflāciju (2,6%) nozīmē, ka patērētāju pirktspēja turpinās palielināties. Ekonomiste uzskata, ka tam vajadzētu uzlabot mājsaimniecību patēriņa rādītājus.

"Lai gan patērētāju noskaņojums pērn bija uz izteikti augšupvērstas trajektorijas, šī gada sākumā tas ir pasliktinājies. Var būt, ka tās ir tikai īstermiņa svārstības, bet var arī būt, ka patērētāji kļuvuši pesimistiskāki un piesardzīgāki pasaules notikumu vai arī mūsu pašu valdības nedienu iespaidoti. Cerēsim uz pirmo variantu, jo pesimistiskas mājsaimniecības, protams, nesteigsies tērēt," pauž Zorgenfreija.

Viņa norāda, ka pēc diviem eksporta krituma gadiem, šogad "Swedbank" cer redzēt nelielu kāpumu eksportā. No vienas puses, jau pērnā gada nogalē eksports bija spēcīgāks nekā iepriekš, straujāk augot pakalpojumu eksportam. Latvijas partnervalstīs ekonomikas šogad lēnām augs pretstatā stagnācijai pērn. Arī eksporta pasūtījumu novērtējums apstrādes rūpniecībā šobrīd izskatās, ka ir uz augšupvērstas trajektorijas. No otras puses, Zorgenfreija vērš uzmanību, ka ir daudz risku, kas saistīti ar starptautisko tirdzniecību un ASV prezidenta Trampa tarifu draudiem.

Neskatoties uz ļoti skaļajiem nesenajiem paziņojumiem, prognozēs "Swedbank" pieņem, ka Trampa ieviestie tarifi būs nelieli vai uz atsevišķām preču grupām mērķēti, un atbildes tarifi no ES puses būs samērīgi. Tādā gadījumā negatīvais efekts būs limitēts, un Latvijas eksports šogad varētu lēnām augt. Tomēr Zorgenfreija atzīst, ka neskaidrība saglabājas augsta.

Kopumā Swedbank šogad prognozē IKP izaugsmi 2,2% apmērā, informē Zorgenfreija.

Jau ziņots, ka Latvijas IKP pagājušajā gadā salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,4%, salīdzinot ar 2023.gadu, tostarp arī ceturtajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP sarucis par 0,4%, liecina CSP dati.

Vienlaikus 2024.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, 2024.gada trešo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP pieaudzis par 0,1%