Ekonomisko noziegumu apkarošanā un vardarbībā cietušo bērnu aprūpē ļoti svarīgs ir bijis EEZ grantu atbalsts

Investori un uzņēmēji ir gatavi ieguldīt savus līdzekļus tikai tad, ja ir pārliecināti par savu īpašumu un uzņēmumu drošību. Stabila un droša vide ir priekšnoteikums jaunu darbavietu radīšanai un ekonomikas augšupejai. Apzinoties iekšlietu resora lomu tā nodrošināšanā, tiek nemitīgi strādāts pie mūsu dienestu darba kvalitātes un efektivitātes paaugstināšanas, kā arī pie jauno tehnoloģiju ieviešanas.

Pēdējo gadu laikā, runājot par Latvijas ekonomisko drošību, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) grantu atbalsts ticis bieži pieminēts. Un ne bez iemesla. Iekšlietu ministrija laika posmā no 2020. gada līdz 2024. gadam apsaimniekoja EEZ grantu programmu “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana”, kas bija neaizstājams finansiāls atbalsts cīņā pret ekonomisko noziedzību un vienlaikus – arī drošības stiprināšanu.

EEZ grantu programma tika veidota laikā, kad Latvijai 2018. gadā draudēja iekļūšana “Moneyval” pelēkajā sarakstā, jo tika konstatētas būtiskas nepilnības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas pasākumos. Vieni no iemesliem bija tie, ka ekonomisko noziegumu apkarošanā nereti trūka nepieciešamo specifisko zināšanu un prasmju, tostarp izmeklēšanas un finanšu jomā, kā arī moderna tehniskā aprīkojuma. Arī starptautiskā sadarbība varēja būt augstākā līmenī. Sekas iekļūšanai “Moneyval” pelēkajā sarakstā justu katrs no mums. Tas faktiski nozīmētu Latvijas ekonomikas būtisku lejupslīdi no starptautisko investīciju samazināšanās līdz pat valsts reputācijas un uzticības zudumam. Pateicoties mērķtiecīgām pūlēm, Latvija netika iekļauta "Moneyval" pelēkajā sarakstā. Salīdzinoši īsā laikā spējām panākt vērā ņemamu progresu finanšu noziegumu apkarošanā un novēršanā, kā arī ievērojami stiprinājām globālo naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas procesu.

Arī ekonomisko noziegumu apkarošanā kopš 2020. gada paveikts ļoti daudz. Ieskatam daži skaitļi. Kopš programmas sākuma 2020. gadā Valsts policija ir konfiscējusi un ieskaitījusi valsts budžetā vairāk nekā 250 miljonus eiro noziedzīgu līdzekļu; kriminālistikas ekspertīzēs izpētīti gandrīz 900 tūkstoši objektu; Latvijas muita liegusi nelegāli pārvietot pāri mūsu valsts robežai 25 miljonus eiro skaidrā naudā. Trīs gadu laikā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā uzlikts arests noziedzīgi iegūtai mantai vairāk nekā 2 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2018. gadu, kad jautājums par ekonomisko noziegumu apkarošanu aktualizējās sevišķi asi, esam spēruši nozīmīgus soļus uz priekšu, tostarp veicinot savu darbinieku profesionālo izaugsmi.

Viens no valsts sekmīgas attīstības priekšnoteikumiem ir ieguldījumi cilvēkkapitālā. Tādēļ īpaša uzmanība EEZ grantu programmas īstenošanas laikā bija vērsta ne tikai uz darbinieku apmācībām un izpratnes stiprināšanu par dažādiem ekonomisko noziegumu veidiem, bet arī uz zināšanu papildināšanu par šo noziegumu shēmām un tendencēm. Tika apgūtas arī jaunas metodes pierādījumu vākšanai, analīzei un interpretācijai, kā arī moderno tehnoloģiju un kriminālistikas metožu pielietošanai ekonomisko noziegumu atklāšanā un izmeklēšanā. Tas viss ļāvis uzlabot ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kvalitāti. Kopumā vērtējot, tas ir nopietns ieguldījums Latvijas drošībā, jo ir stiprinātas tiesībaizsardzības iestāžu spējas noziedzības apkarošanā, kā arī veicināta jaunu risinājumu ieviešana Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu darbā.

Esmu gandarīts par darbinieku apņemšanos pilnveidot savas zināšanas un prasmes. Vairākos EEZ grantu programmas projektos sasniegtie rādītāji apmācīto darbinieku skaita ziņā būtiski pārsniedza plānoto. Piemēram, Valsts policijas īstenotajā EEZ grantu projektā kopumā apmācīti vairāk nekā 3 tūkstoši tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki. Darbinieku vēlme pastāvīgi uzlabot savu sniegumu un profesionālo kvalifikāciju ir īpaši būtiska apstākļos, kad ilgtermiņā nopietnus iekšējās drošības riskus turpina radīt ēnu ekonomika, kontrabanda, kibertelpas apdraudējumi, kā arī citi noziedzīgi nodarījumi. Jāakcentē arī tās iespējas, ko sniedz tādu tehnoloģiju attīstību kā 5G, mākslīgais intelekts, lielie dati, mākoņdatošana, savstarpēji integrētas sistēmas un IT resursi. Arī šajā jomā notiek nepārtraukta mūsu nozares darbinieku izglītošanās.

EEZ grantu programmas nozīme neaprobežojas tikai ar tehnisko nodrošinājumu un darbinieku apmācību. Ekonomiskie noziegumi ir starptautiska rakstura, tā nav tikai nacionāla problēma. Tādēļ īpaši svarīgi bija ar EEZ grantu starpniecību pilnveidot starptautisko sadarbību. Ar programmas atbalstu ir īpaši veicināta sadarbība ar donorvalstu (Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas) tiesībaizsardzības iestādēm, piemēram, ar Norvēģijas Nacionālo policijas direktorātu, Norvēģijas Nacionālo kriminālās izmeklēšanas pārvaldi, Norvēģijas Valsts iestādi ekonomisko un vides noziegumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai, Islandes Tieslietu ministriju, Islandes policiju, Lihtenšteinas policijas dienestu. Tas palīdz apmainīties ar informāciju un pieredzi, kā arī kopīgi cīnīties pret ekonomiskajiem noziegumiem.

Pateicoties EEZ grantu atbalstam, Latvijā ir izveidota vienota digitālā izlūkdatu vide, kas jau šobrīd nodrošina Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes datu apmaiņu ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datubāzēm. Paredzēts, ka tuvākajā nākotnē datu apmaiņa šajā vidē notiks arī ar Valsts policiju. Jaunā sistēma nodrošina ātru un efektīvu informācijas apmaiņu cīņā pret noziedzību.

Noteikti jāatzīmē arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja spēju stiprināšana cīņā pret korupciju. Ar EEZ grantu atbalstu ir izveidota ērta un moderna platforma “Ziņo KNAB!”, kurā Latvijas iedzīvotāji var ziņot par iespējamo korupciju. Šī platforma ir palīdzējusi veicināt iedzīvotāju uzticēšanos, kas korupcijas gadījumu novēršanā ir ļoti būtiski.

Papildus ekonomisko noziegumu apkarošanas spēju stiprināšanai EEZ grantu programmā bija vēl viens īpaši izceļams projekts – “Atbalsts Barnahus izveidei Latvijā”. Tā rezultātā Latvijā tika ieviests Eiropā labi pazīstams un vairākās valstīs izmantots tā saucamais Barnahus jeb Bērna mājas modelis, kas ir ne tikai fiziska telpa, bet arī Ziemeļvalstīs veidots sadarbības mehānisms, lai reaģētu uz vardarbību, ievērojot tajā cietušo bērnu un bērnu, kuri ir vardarbības liecinieki, tiesības, nodrošinot uzlabotu kriminālprocesu un rehabilitācijas procesu. Šo modeli Eiropas Padomes dalībvalstīm, tostarp Latvijai, rekomendēja Lanzarotes komiteja ar nolūku mazināt bērnu atkārotu traumēšanu, vairākkārtīgi liekot stāstīt par piedzīvoto vardarbību dažādiem speciālistiem: policistiem, mediķiem un sociālajiem darbiniekiem.

EEZ granti ir ne tikai finansiāls atbalsts, bet arī vēl viens apliecinājums tam, ka Latvija nebija un nebūs viena savā cīņā pret noziedzību. It īpaši šodienas drošības situācijā ir svarīgi novērtēt starptautisko sadarbību. EEZ grantu donorvalstis ir mūsu partneri ne tikai ekonomisko noziegumu apkarošanā, bet arī citos ar drošību saistītos jautājumos. Mēs esam pateicīgi par šo atbalstu.

EEZ grantu programmas plašumu un nozīmību demonstrē arī kopējais iesaistīto iestāžu loks: Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija, Labklājības ministrija, Valsts policija, Valsts ieņēmumu dienests, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts tiesu ekspertīžu birojs, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs, Nodrošinājuma valsts aģentūra, Eiropas Padome, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, Bērnu aizsardzības centrs, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca un vairākas citas iestādes.

Patiesībā gandrīz katrs šīs EEZ grantu programmas projekts parādīja, ka sadarbojoties var sasniegt vairāk un strādāt efektīvāk.

Ir svarīgi apzināties, ka neviens finanšu instruments pats par sevi nevar atrisināt visus izaicinājumus. Vēl ir jāiegulda daudz darba, lai uzlabotu mūsu spējas un veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

Drošība nav tikai valsts iestāžu atbildība. Tas ir arī katra pilsoņa pienākums - būt atbildīgam pret sevi un citiem, ievērot likumus un noteikumus, kā arī ziņot par jebkādiem pārkāpumiem. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam radīt drošu un labklājīgu sabiedrību, kurā ikviens var justies pasargāts un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.