Braže: NATO valstīm aizsardzības izdevumi jāpielāgo ģeopolitiskās situācijas realitātei

Kā aģentūru LETA informēja ministres padomniece Signe Znotiņa-Znota, vizītes mērķis bija padziļināt politisko, ekonomisko un militāro sadarbību ar ASV, kas arī bija dažādu tikšanos fokusā.

Ārlietu ministre atzīmēja, ka Baltijas valstis saņēmušas augstu vērtējumu gan attiecībā uz aizsardzības un drošības jautājumiem, gan enerģētikas neatkarību, migrācijas ierobežošanu un robežas nostiprināšanu.

"ASV abu partiju atbalsts NATO ir nemainīgi spēcīgs" norādīja Braže, piebilstot, ka Latviju izceļot kā piemēru citiem attiecībā uz tālredzīgiem un stratēģiskiem ieguldījumiem savā iekšējā un ārējā drošībā.

Viņa klāstīja, ka ASV un Latvijai ir vienots redzējums par lielākiem Eiropas ieguldījumiem savā drošībā un aizsardzības spējās. Tāpat Latvijai un ASV ir vienots redzējums, ka Eiropai jāattīsta drošības industrija un jāturpina ceļš uz pilnīgu enerģētisko neatkarību no Krievijas.

Pēc viņas teiktā, ASV politiķi uzsvēruši - ja visas Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstis rīkotos kā Baltija, spējas atturēt jebkuru agresoru būtu daudz spēcīgākas.

Braže viņiem atgādinājusi, ka ES ir pasaulē lielākais palīdzības sniedzējs Ukrainai - ES līdz šim Ukrainai ir sniegusi 134,5 miljardu eiro lielu atbalstu.

Pēc Bražes paustā, Latvija un ASV ir vienisprātis par to, ka NATO samitā Hāgā jāpanāk būtiski, taustāmi rezultāti, īpaši attiecībā uz ieguldījumu drošībā sliekšņa palielināšanu - vismaz 3,5% no dalībvalstu IKP. Iepriekš mērķētie 2% no IKP vairs neatbilst šodienas ģeopolitiskās situācijas realitātei, uzsvēra Latvijas ārlietu ministre.